Wednesday, 02 December 2015 11:56

Latvijas jūrniecības pamatlicējam Krišjānim Valdemāram - 190

Latvijas jūrniecības pamatlicējam, kuģniecības entuziastam Krišjānim Valdemāram 2. decembrī aprit 190 gadu.

Par godu nozīmīgajai gadadienai plkst.14 Rīgā, Lielajos kapos, latviešu dižgara atdusas vietā notiks piemiņas brīdis, ziņo portāls LSM.lv. Oktobra vidū Krišjāņa Valdemāra atcerei bija veltīts arī ikgadējais jūrnieku salidojums Ainažos, kas vienuviet pulcēja Latvijas un Igaunijas kapteiņus, jūrniecības veterānus un Latvijas Jūras akadēmijas kursantus.

Krišjānis Valdemārs (1825 – 1891) bija iniciatīvas bagāta personība - tautsaimnieks, izcils sabiedriski politiskais darbinieks, viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem un jaunlatviešu kustības aizsācējiem un vadītājiem. Viņa idejām liela nozīme tautiskā romantisma attīstībā un latviešu sabiedriskās domas vēsturē.

Valdemārs  daudz darba veica jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Lielāko mūža daļu viņš veltīja Krievijas impērijas jūrniecības attīstībai, neatstājot novārtā arī Baltijas piekrasti. Valdemāru mēdz uzskatīt par Latvijas profesionālās jūrniecības un jūrskolu pamatlicēju, Latvijas jūrskolu dibināšanas iniciatoru.

 

„Jūra ir tas lielais ceļš, uz kura pasaules tautas sasniedz bagātību, godu un varu” (K. Valdemārs)

 

Valdemārs kā pirmais pamatoja un sakārtoja jūrniecības izglītības metodiku, padarot  jūrniecības izglītību latviešiem krietni pieejamāka - tā bija bezmaksas un notika latviešu valodā.

Panākot likumisku pamatu demokrātiskas jūrskolu sistēmas izveidei, radīja iespēju latviešu zemniekiem kļūt par tālbraucējiem jūrniekiem. Līdz 19. gadsimta beigām latviešu jūrskolas absolvēja ap 3 000 kapteiņu, stūrmaņu un kuģa mehāniķu, kas dibināja latviešu kuģu īpašnieku biedrības un pat sāka tālbraucēju kuģu būvi. Par Valdemāra lielāko nopelnu latviešu izglītošanā pieņemts uzskatīt 10 jūrskolu izveidošanu gar Baltijas jūras Vidzemes un Kurzemes krastu.

1864. gada 23.novembrī vietējie Ainažu kuģinieki, Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu vienkāršajiem cilvēkiem Krievijas impērijā, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.

Valdemāra neatlaidīgo pūļu rezultāts bija Krievijas jūrskolu likums, ko vēsture pazīst kā Valdemāra likumu. Uz šā cara parakstītā likuma pamata impērijas piekrastes rajonos laikā no 1867. līdz 1893. gadam tika atvērta 41 jūrskola (10 no tām Latvijas piekrastē). Šīs jūrskolas bija paredzētas piekrastes iedzīvotāju arodizglītībai, tajās sniegto zināšanu līmenis atbilda Tautas izglītības ministrijas pārraudzīto tautskolu prasībām.

 

“Jūra ir visauglīgākā druva priekš tiem, kas to prot art un ecēt ar derīgiem ieročiem; šī druva pieder katram, kas to grib un prot apstrādāt, un tādēļ tā ir visiem brīvības un garīgas gaismas nesēja.” (K. Valdemārs)

 

Valdemāra darbību jūrniecības nozarē raksturo arī centieni izveidot kuģniecības akciju sabiedrības. Viņš sastādīja pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panāca vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.

1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrniecības attīstības biedrība, kurā pats Valdemārs sāka strādāt par pastāvīgo sekretāru, kaut arī faktiski veica pētījumus jūrniecības ekonomikā, tajā skaitā pēc krievu valdības pasūtījuma.

Kuģniecības entuziasta savos rakstos aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu.

Valdemāra aicinājums  - “Latvji, brauciet jūriņā!” ir latviešu kulturālās un saimnieciskās atmodas zīme, kas mudināja daudzus latviešus kļūt par kapteiņiem, stūrmaņiem, kuģu būvētājiem. Valdemārs ticēja, ka caur jūrniecību latvieši var tikt pie turības.

 

Foto: ventspils.redzet.lv

1 komentārs

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE