Saturday, 21 March 2015 10:42

Latvijas kuģniecībai un jūrniecībai veltītās monētas

Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, kultūras zīmēm. 

Kopš 1995. gada, kad Latvijas Baka izlaida pirmo jubilejas monētu, kopā jau ir 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un sešas eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.

Monētās daudzi Latvijas mākslinieki smalkos, dziļos, asprātīgos darbos dažos kvadrātcentimetros attēlojuši vērtības ziņā neizmērāmas lietas. Latvijas Bankas izlaisto monētu dizains ne vienmēr atbilst numismātikas tradīcijām, bet to mākslinieciskais veidols, emocionālais piesātinājums un filozofiskā koncepcija neļauj palikt vienaldzīgam - to atzīst pasaules monētu speciālisti.

Kā pierādījums iepriekš teiktajam ir Latvijas Bankas jubilejas un piemiņas monētu saņemtā starptautiskā atzinība.

Pirmo reizi tas notika 1997. gadā, kad Vācijā žurnāla Deutsches Münzen Magazin rīkotajā lasītāju aptaujā programmas "Pasaules mazākās zelta monētas" ietvaros kaltā monēta ar gafelšonera "Julia Maria" attēlu tika atzīta par vienu no 15 skaistākajām gada monētām. Otrreiz šādu godu, iekļūstot jau desmitniekā, izpelnījās programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros kaltā monēta "Cēsis".

Latvijas kuģniecībai un jūrniecībai pavisam ir veltītas 18 monētas.

 

Piemiņas monēta  "Gafelšoneris "Julia Maria"

Monētas reversā (aizmugurē) centrā attēlots trīsmastu gafelšoneris “Julia Maria”, kas ir 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākumam raksturīgs ievērojamā latviešu meistara Mārtiņa Morgenšterna 1895. gadā būvēts burukuģis.

Kuģa garums bija 35 m, platums 8.5 m, lielākā masta augstums - 31 m. "Julia Maria" piederēja brāļiem Ģirtam un Jānim Muceniekiem, tā komandā bija stūrmanis, 4 matroži un koks.

Savā 25 gadus ilgajā mūžā "Julia Maria" vaica vairākus transatlantiskus reisus, bija piestājis Ņūportas (Lielbritānija), Lisabonas (Portugāle), Vlārdingenas (Nīderlande), Tromses (Norvēģija), Arhangeļskas (Krievija), Trinidādas (Amerika, Vestindija) un citās ostās. Burinieks gāja bojā 1920. gadā Ziemeļjūrā.

Latvijā XIX gs. beigas un XX gs. sākums bija koka burinieku būves uzplaukuma laiks. To veicināja lētie kokmateriāli un darbaspēks, kā arī turīgāko zemnieku, nākamo kuģu īpašnieku, centieni iegūt ekonomisko neatkarību. Galvenie burinieku tipi bija 2-4 mastu šoneri un gafelšoneri. Burinieku komandas pārsvarā sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem - latviešiem, kuri profesionālo izglītību ieguva t.s. "Valdemāra jūrskolās" (pirmā no tām atvērta 1864. gadā Ainažos). No XIX gs. otrās puses līdz 1. pasaules karam Latvijā uzbūvēja ap 550 šādu tāliem braucieniem piemērotu burinieku.

Nominālvērtība: 10 latu

Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g

Materiāls: sudrabs, 925. raudze

Kalums: augstākais (proof)

Kalta 1996. g. (datējums - 1995) Valcambi SA (Šveice)

Mākslinieks J. Strupulis (grafiskais dizains un plastiskais veidojums)

 

1997.gadā šī piemiņas monēta tika izkalta no zelta un ir viena no trim Latvijas bankas izlaistajām mazākajām zelta monētām pasaulē.

Nominālvērtība: 10 latu

Izmēri: diametrs - 13.92 mm, svars - 1.2442 g (1/25 Trojas unces)

Materiāls: 999° zelts

Kalums: augstākais (proof)

Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice)

Mākslinieks J. Strupulis (grafiskais dizains un plastiskais veidojums)



Piemiņas monēta "Fregate "Gekrönte Ehlendt""

Monētas reversā (aizmugurē) centrā attēlots trīsmastu burinieks - fregate  "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt") būvi, kura būvniecība uzsākta 1642.gada 9.martā Ventspilī. Šī trīsmastnieka garums bija 28.3 m, tilpība - 320 t. Pirmajā reisā fregate devās 1643. gada 18. maijā. Hercoga flotē burinieks bija līdz 1645.gadam, kad to nolaupīja spāņu jūras laupītāji.

Nominālvērtība: 20 latu

Izmēri: diametrs - 25.00 mm, svars - 7.776 g

Materiāls: 583° zelts (pārklāts ar 24 karātu zeltu)

Kalums: augstākais (proof)

Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice)

Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Piemiņas monēta "Rīgas kuģis"

Monētas reversā (aizmugurē) attēlots 12.gadsimta kuģā - Rīgas kuģa modelis, bet monētas lejasdaļā attēlotas arheoloģiskajos izrakumos atrastās kuģa atliekas.

1939. gadā arheologu grupa, kas Vecrīgā veica izrakumus Rīgas Pilsētas vēsturiskā muzeja direktora arheologa Raula Šnores (1901-1962) vadībā, senās Rīgas ostas akvatorijā atsedza kuģa atliekas. Tas bija nogrimis netālu no Rīgas upes kreisā krasta, teritorijā starp tagadējo Vaļņu, Rīdzenes un 13. janvāra ielu un atrasts aptuveni 6.5 m zem tagadējā ielas līmeņa.

Tas bijis klinkera (pārlaidu) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu, vienu mastu un rāju. Kuģa korpuss un ārējais apšuvums bija darināti no ozola, iekšējais apšuvums - no priedes, dēļi apstrādāti ar cirvi (zāģa lietojums nav konstatēts). Sastiprinājumiem izmantotas koka tapas, dzelzs naglas un kniedes. Kuģa svars bija 4 300 kg, un tas varēja uzņemt ap 30 t kravas. Rīgas kuģa garums bijis ap 17 m, platums - 4.9 m, bortu augstums vidusdaļā - ap 2.4 m, iegrime - ap 1m.

Otrā pasaules kara laikā daļa arheoloģiskajos izrakumos atsegto kuģa fragmentu gāja bojā. Pētījumi atsākās 1970.gadā, un tapa Rīgas kuģa tehniskie rasējumi un no ozolkoka darināts modelis mērogā 1:10.

Pētnieki unikālo atradumu datē ar XII gs. beigām. Rīgas kuģa fragmenti un modelis apskatāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.

Nominālvērtība: 10 latu

Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g

Materiāls: 925° sudrabs

Kaluma kvalitāte: augstākā (proof)

Kalta 1998. g. (datējums - 1997) Valcambi SA (Šveice)

Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), L. Franckēviča-Ulmane (plastiskais veidojums)

 

Piemiņas monēta "Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs""

Monētas reversā (aizmugurē) attēlots ledlauzis, Krišjānis Valdemārs, kas būvēts 1925.gadā.

Jūras ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" XX gs. 20. un 30. gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis un paredzēts darbam ziemā aizsalstošajā Rīgas ostā, bet izmantots arī Valsts prezidenta eskortam.

Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica 1924.-1925.gadā. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra t, garums - 60 m, platums - 17 m, iegrime - 6.7 m, jauda - 5 200 Zs. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu.

Pirmajā braucienā no Rīgas ostas "Krišjānis Valdemārs" devās 1926. gada 13. janvārī. "Krišjānis Valdemārs" piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?).

Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, Otrajam pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941.gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28.augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.

Nominālvērtība: 10 latu

Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g

Materiāls: 925° sudrabs

Kaluma kvalitāte: augstākā (proof)

Kalta 1998. g. Valcambi SA (Šveice)

Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), J. Ronis (plastiskais veidojums)



14.gs. Rīgai veltīta jubilejas monēta (Rīga 800)

Monētas reversā (aizmugurē) centrā ar dažādas intensitātes matējumu atveidots Lielās ģildes ģerbonis (1354.gads) - zeltīts kuģis ar pilsētas zīmi - sakrustotām atslēgām ar krustu virs tām (mastā), tam apkārt puslokā uzraksts Lielās Ģildes Ģērbonis XIV GS.; zem attēla uzraksts RĪGA-800.

Zeltītais kuģis ar pilsētas zīmi simbolizēja Rīgas lomu aizjūras tirdzniecībā. XIV gadsimtā Rīga uzplauka kā starptautisks tirdzniecības centrs un, būdama Hanzas savienības locekle, kļuva par Baltijas jūras nozīmīgāko ostu tranzīttirdzniecībā starp Rietumeiropas un Austrumeiropas valstīm, tā vairojot savu saimniecisko varenību.

Monētas aversā redzams pilsētas rātes slepenā zīmoga (1368) atveids ar Rīgas mazo ģerboni, kurā politiskās virsvaras maiņu apliecina bīskapa varas zīmi - krusta spieķi - aizstājušais Livonijas ordeņa krusts, zem kura novietotas pilsētas atslēgas.

Nominālvērtība: 10 latu

Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g

Materiāls: sudrabs, 925. raudze

Kalums: augstākais (proof)

Kalta 1996. g. (datējums - 1995) Royal Mint (Lielbritānija)

Mākslinieciskā koncepcija: Laimonis Šēnbergs

Mākslinieki: Laimonis Šēnbergs, Gunārs Cīlītis (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča, Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

1998.gadā 14.gs. Rīgai veltīta jubilejas monēta (Rīga 800) tika izkalta no jauna zeltā programmas “Zelta vēture” ietvaros.



Monēta izlaista starptautiskās monētu programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros.

 

Piemiņas monēta "Ventspils"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Ventspilij. Monētas reversu divās daļās sadala jūras viļņu josla. Augšdaļā attēlota Ventspils pils, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs.

Vēstures avotos jau 1263.gadā minēta Ventspils jūras osta, bet 1290. gadā - te uzceltā Livonijas ordeņa pils. XIV-XVI gs. Ventspils ietilpa Hanzas savienībā un XVII gs. izveidojās par nozīmīgu Kurzemes un Zemgales hercogistes ostu. Arī tagad Ventspils ir svarīga Baltijas jūras tirdzniecības un ostas pilsēta.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2000. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)



Piemiņas monēta "Cēsis"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Cēsīm. Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Cēsu pils, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs.

Pirmoreiz Cēsis minētas Indriķa hronikā 1206. gadā. 11.-13. gs. koka pils un pilsētas vāciskajā nosaukumā (Wenden) saglabājies šeit dzīvojušo vendu vārds. Zobenbrāļu ordeņa celtā mūra pils (13.-18. gs.) bieži bija Livonijas ordeņa mestra rezidence. Arī atrašanās pie Gaujas tirdzniecības ceļa noteica pilsētas uzplaukumu 14. gs. beigās-15. gs. sākumā, ļaujot tai kļūt par Hanzas savienības locekli. Cēsīs notika Livonijas Hanzas pilsētu dienas un vairāki Livonijas landtāgi, kā arī rosīga tirdzniecība starp Rietumeiropas un krievu tirgotājiem. 15. gs. nogalē te iekārtotajā naudas kaltuvē kala šiliņus un feniņus.

Cēsis smagi cieta Livonijas kara laikā (1558-1583), 17. gs. ugunsgrēkos un Ziemeļu kara laikā (1700-1721), bet 19. gs. otrā pusē izaugsmi noteica Rīgas-Pleskavas šosejas un dzelzceļa izbūve. 19. gs. beigās rāti aizstāja vēlēta dome, un pamazām nostiprinājās latviešu politiskā ietekme. Tagad pilsēta, kuras vīri pirmie nesuši sarkanbaltsarkano karogu, ir kultūras un tūrisma centrs.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2001. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Piemiņas monēta "Kuldīga"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Kuldīgai. Monētas reversu divās daļās sadala Ventas rumbas atveids. Augšdaļā attēloti Kuldīgas ainavas elementi, lejasdaļā - Hanzas laika kuģu atspulgi.

Jau IX gs. blakus lielākajam kuršu pilskalnam Ventas kreisajā krastā izveidojās tirgotāju un amatnieku apmetne. Saistībā ar netālu no Veckuldīgas pilskalna krustnešu 1242. gadā uzsākto mūra pils celtniecību pirmo reizi dokumentos minēts Kuldīgas vārds (Goldingen). XIV gs. blakus pilij izveidojās pilsēta, kas kļuva par Hanzas savienības locekli un 1596.-1616. gadā bija Kurzemes hercogistes galvaspilsēta. XV gs. 2. pusē un XVI gs. sākumā rosīgāka kļuva pilsētas ekonomiskā dzīve, kas vislielāko uzplaukumu piedzīvoja hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1682), kad kuģi no Kuldīgas ostas devās braucienos uz Rietumeiropu. Kuldīgai bija tieši tirdzniecības sakari ar Holandi, Franciju un Spāniju. Te strauji attīstījās amatniecība un tika ierīkota ne vien neliela kuģubūvētava, bet arī pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Polijas-Zviedrijas (1653-1667) un Ziemeļu (1700-1721) kara laikā nodarītie postījumi iezīmēja pilsētas izaugsmes pārtraukumu līdz pat XX gs. 20.-30. gadiem.

Kuldīga ir pilsēta ar bagātu kultūras mantojumu. Pilsētbūvniecības piemineklis ir Kuldīgas vēsturiskais centrs (XIII-XIX gs.), kur senajā koka un mūra apbūvē vērojama vienlaidu arhitektūras radītā ainaviskā vienotība. Kuldīgas centrā atrodas valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Kuldīgas senpilsēta. Arhitektūras pieminekļi ir Kuldīgas pils sarga mājiņa, Hercoga aptiekas ēka, Sv. Katrīnas baznīca, Pils ūdensdzirnavas, Sv. Trīsvienības baznīca, tilts pār Ventu, Pētera kapu kapličas zvanu tornis un daudzas dzīvojamās ēkas. Kuldīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienota XVIII un XIX gs. koka apbūve. Savukārt Kuldīgas pilsdrupas pilsētas parkā - vecākās mūra celtnes paliekas Kurzemē - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2002. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Piemiņas monēta "Valmiera"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Valmierai.Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Sv. Sīmaņa baznīca, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs.

Mūsdienās Valmiera ir lielākā Vidzemes novada pilsēta ar attīstītu ražošanu un tirdzniecību, bet 13. gs. tagadējā Valmieras apkārtne ietilpa latgaļu apdzīvotajā Tālavas novadā. Pilsēta veidojusies pie sena tirdzniecības ceļa, kas gar Gauju veda no Baltijas jūras piekrastes uz igauņu un krievu apdzīvotajām zemēm.

13. gs. sākumā vācu iekarotāji sāka nostiprināties tagadējā Ziemeļlatvijas teritorijā. 1224. gadā Valmiera nonāca Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā. 1283. gadā celtā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca un Zobenbrāļu ordeņa mūra pils ar blakus esošo amatnieku un tirgotāju apmetni bija Valmieras pilsētas pirmsākums. Lai gan nav precīzi zināms, kad Valmierai piešķirtas pilsētas tiesības, tā noteikti atzīstama par vienu no vecākajām Latvijas pilsētām. Ir uzskats, ka pilsētas tiesības tai ir no 1323. gada, kad pilsētai jau bija savs maģistrāts. 14.-16. gs. Valmiera bija Hanzas savienības locekle. Lai gan vairākkārt krievu, poļu un zviedru karaspēku un ugunsgrēku nopostīta, 18. gs. beigās tā kļuva par apriņķa centru. Caur pilsētu gāja pasta ceļš, kas saistīja Sanktpēterburgu ar Rietumeiropu.

Valmierā jau kopš 18. gs. vidus darbojušās vairākas mācību iestādes, kurās par pedagogiem strādājuši un kuras beiguši ievērojami latviešu izglītības un kultūras darbinieki. Liela nozīme jauno izglītības darbinieku sagatavošanā bija Valmieras Skolotāju semināram, kas dibināts Rīgā 1894. gadā, bet no 1902. gada līdz 1917. gadam darbojās Valmierā. Pašlaik Valmierā atrodas Vidzemes augstskola, kas sagatavo biznesa vadības, informācijas tehnoloģiju, komunikācijas un sabiedrisko attiecību, politoloģijas un tūrisma vadības un organizācijas speciālistus.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2003. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

 

Piemiņas monēta "Koknese"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Koknesei. Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlotas saules un mēness ietvertas Kokneses pilsdrupas, lejasdaļā - Hanzas laika pils un kuģu atspulgs.

Latgaļu un sēļu apdzīvots novads, kas 13. gs. sākumā nonāca vācu krustnešu pakļautībā, izauklēja Koknesi ar tās pili, kas kļuva par vienu no trim galvenajām Rīgas arhibīskapa rezidencēm 14.-16. gs. Ievērojamais amatniecības un tirdzniecības centrs Daugavas krastā ieguva pilsētas tiesības (1277), 14. gs. kļuva par Hanzas savienības locekli un aizsākumu mūsdienās atpūtnieku un tūristu iecienītai mazpilsētai, kas spoguļojas Daugavas un Pērses ūdeņos.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2005. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Piemiņas monēta "Straupe"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Straupei. Monētas reverss dalīts divās daļās. Augšdaļā attēlota Lielstraupes pilsbaznīca, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs ar kokiem abās pusē.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2006. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Jubilejas monēta "Limbaži"

Monēta veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām - Limbažiem. Monētas reverss dalīts divās daļās. Augšdaļā attēlotas Limbažu pilsdrupas un Sv. Jāņa baznīca, lejasdaļā - Hanzas laika kuģa atspulgs. 

Gads, kurā bīskaps Alberts Metsepoles novadā sāka pils būvniecību, kļuva arī par Limbažu dibināšanas gadu (1223). Limbaži bija viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, kas ieguva pilsētas tiesības (1385) un 14. gs. kļuva par Hanzas savienības locekli. Kopš 16. gs. vidus pilsēta cieta karos un ugunsgrēkos, bet 19. gs. nogalē sākās tirdzniecības un amatniecības uzplaukums. Limbaži ir Jaunās Hanzas savienības locekle. Pilsētas vēsturiskais centrs ar radiālo plānojumu ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2008. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Rīga

Šī jubilejas monēta noslēdz monētu sēriju, ko Latvijas Banka veidojusi Somijas kaltuves Rahapaja Oy organizētās starptautiskās monētu programmas "Hanzas pilsētas" ietvaros, un veltīta vienai no Latvijas astoņām Hanzas pilsētām – Rīgai. Monētas reversu divās daļās sadala ūdens josla. Augšdaļā attēlota Hanzas laika Rīgas panorāma, lejasdaļā – Hanzas laika kuģu atspulgs.

Hanzas savienības aizsākumi meklējami 13. gs., kad vācu pilsētas Hamburga un Lībeka noslēdza līgumu par tirgošanās nosacījumiem Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā. Pamazām izveidojās savienība, kas savos ziedu laikos 14. un 15. gs. pirmajā pusē vienoja desmitiem pilsētu ap Baltijas jūru un tās tuvumā, t.sk. astoņas arī tagadējā Latvijas teritorijā: Rīgu, Cēsis, Valmieru, Koknesi, Straupi, Limbažus, Kuldīgu un Ventspili. Viduslaikos būtisks bija ne tik daudz pilsētas lielums un iedzīvotāju skaits, cik aristokrātisko pilsētas valdītāju spēks un vara, kas piesaistīja arī tirgotājus un noteica attiecīgās teritorijas sabiedrisko un militāro nozīmi.

Hanzas savienības uzdevums bija aizsardzība – gan pret sirotājiem, zagļiem, jūras laupītājiem, gan darījumu jomā, ierobežojot ārpus savienības esošo zemju un pilsētu tirdzniecisko ekspansiju. Hanzas tiesības noteica dalībpilsētu kopīgos pienākumus un regulēja to saimnieciskās attiecības.

Rīga bija Hanzas savienības locekle no 1282. gada līdz pat šīs savienības norietam. Tirdzniecība, kas Hanzas savienības ietvaros notika starp Rietumeiropu un austrumslāvu zemēm, veidoja viduslaiku Rīgas bagātību un varenību. Rīga pakāpeniski kļuva par vienu no lielākajām Baltijas jūras reģiona ostām. Priekšrocības deva jūras un sauszemes tirdzniecības tīklu savienošana un Rīgas rātes noteiktais viestirdzniecības aizliegums.

"Rīga ir kaņepāju un sviesta nams." – tā Rīgas devums daudzināts Hanzas skaitāmajā pantiņā. Rīgas galvenās eksportpreces bija vasks un kažokādas, arī lini un kaņepāji. Importā nozīmīgi bija audumi, sāls un siļķes. Tranzītpreču apstrāde veicināja amatniecības attīstību. Savukārt kultūras mijiedarbība atspoguļojās pilsētbūvniecībā, sakrālajā un laicīgajā mākslā, pilsētas pārvaldē, tiesībās, sadzīvē un mentalitātē.

Hanzas savienība bija mēģinājums ne tikai merkantili, bet arī kultūras ziņā integrēt Eiropu, un Rīga kā Hanzas pilsēta jau no 13. gs. bija kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Arī 21. gs. cilvēks, vienotās Eiropas pilsonis, ar lepnumu var raudzīties uz Hanzas pilsētām raksturīgajām baznīcu gotiskajām velvēm, tēlniecības, glezniecības un lietišķās mākslas mantojumu.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2011. g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Gunārs Krollis (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

 

Hercogam Jēkabam 400

Hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795) līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš mantoja troni 1642. gadā pēc tēvoča hercoga Frīdriha nāves, kaut gan faktiski hercogisti pārvaldīja jau kopš 1639. gada.

Jēkabs bija Anglijas karaļa Džeimsa I krustdēls. Viņš uzauga galvenokārt Hoencollernu galmā Berlīnē, studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva būtiski modernizēt savu valsti. Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, kas darbojās dažādās nozarēs - no čuguna liešanas līdz gobelēnu aušanai -, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas - Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā - ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga.

Hercogs Jēkabs kļuvis par gluži vai mitoloģisku personību, kas iemieso "gudrā un labā valdnieka" tēlu. Taču viņš turpina dzīvot ne tikai kā vēstures leģenda - Ketleru asinis rit vairāku pašreizējo Eiropas karaļnamu pārstāvju dzīslās.

Monētas reverss veidots pēc sudraba piemiņas medaļas parauga, kas, domājams, darināta 1642. gadā, hercogam Jēkabam kāpjot tronī. Pēc Otrā pasaules kara Latvijā vairs nav neviena šīs medaļas eksemplāra, bet monētas īpašniekiem hercoga lepnais profils atgādinās par apdāvināto un spožo personību, kas Latviju jau pirms vairākiem gadsimtiem ieveda Eiropā.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2010. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki: Ilze Lībiete (dizains pēc hercogam Jēkabam veltītas piemiņas medaļas parauga), Ligita Franckeviča un Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)



Krišjānis Valdemārs

Monētas aversā (priekšpusē) attēlota jūra, virs tās - lidojoša kaija, bet reversā oriģinālā kalumā atveidots Krišjāņa Valdemāra fotoportrets, augšdaļā puslokā uzraksts LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ..., lejasdaļā - Krišjāņa Valdemāra paraksta faksimils, bet kreisajā pusē - jūra.

Monētas reversā liktais Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) aicinājums "Latvji, brauciet jūriņā!" ir latviešu kulturālās un saimnieciskās atmodas zīme. Deminutīvs "jūriņa" bieži lietots tautasdziesmās, kam ir svarīga loma latviešu nacionālās pašapziņas veidošanā. K. Valdemāra pragmatisms būtiski papildināja jaunlatviešu kustību. Viņš mudināja latviešus uz saimniecisko rosību, jo turībā saskatīja pamatu tautas emancipācijai. Īpašu uzmanību viņš pievērsa kuģniecībai, panākot likumisku pamatu demokrātiskas jūrskolu sistēmas izveidei un tādējādi radot iespēju latviešu zemniekiem kļūt par tālbraucējiem jūrniekiem. Līdz XIX gs. beigām latviešu jūrskolas absolvēja ap 3 000 kapteiņu, stūrmaņu un kuģa mehāniķu, kas dibināja latviešu kuģu īpašnieku biedrības un pat sāka tālbraucēju kuģu būvi.

Aversā redzamie jūras viļņi, dainu valodā runājot, skalo zeltu un sudrabiņu. Jūra ir pārticības avots. Latvija ir jūras valsts.

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31.47 g, diametrs: 38.61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2006. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki: Arta Ozola-Jaunarāja (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

 

Rihards Vāgners 

Latvijas Bankas izdotā monēta "Rihards Vāgners" ir veltījums vācu komponistam Rihardam Vāgneram (1813–1883) 200.dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam. Monētas aversā (priekšpuse) attēlots burinieks vētrā bangojošā jūrā.

Vāgners Rīgas Pilsētas teātrī no 1837.gada augusta līdz 1839.gadam jūnijam pildīja pirmā kapelmeistara pienākumus.

1839. gada 25. jūnijā Vāgners Mītavā (tagad – Jelgava) nodiriģēja sezonas pēdējo viesizrādi un nolēma neatgriezties Rīgā, kur viņu gaidīja nesegts vekselis tirgonim Robertam Haferbergam un parāds Kēnigsbergas tirgonim Širaham Šternbergam, kura iniciētā tiesas prāva jau bija nodarījusi kaitējumu kapelmeistara labajai slavai. Pēc izrādes Rihards Vāgners ar sievu Minnu un suni Robēru nakts miglā slepus šķērsoja Krievijas–Prūsijas robežu, lai dotos uz Kēnigsbergas ostu Pillavu (tagad – Baltijska Kaļiņingradas apgabalā). Tur 1839.gada 19.jūlijā sākās jūras ceļojums, kas iedvesmoja komponistu operas "Klīstošais holandietis" sacerēšanai, lielā vētrā lasot Rīgā nopirktos Heinriha Heines "Fon Šnabelevopska kunga memuārus".

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2013. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki: Aigars Ozoliņš (aversa grafiskais dizains), Ivo Grundulis (reversa grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)



Ainažu jūrskola

Pirmajai latviešu un igauņu jūrskolai veltītās monētas aversā gar monētas malu simetriski visapkārt izvietoti četri burukuģi, bet monētas reversā - kompasa attēls ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem, augšā puslokā uzraksts AINAŽU, apakšā – JŪRSKOLA, pa kreisi puslokā gadskaitlis 1864, pa labi – 2014.

Iesākumā bija vārdi. Jaunlatviešu ideologa, nacionālās atmodas jundītāja Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) aicinājumu dzejā izteica Auseklis (Miķelis Krogzemis; 1850–1879): "Latvji, braucat jūriņā .." Tas bija rosinājums latviešiem pārvarēt atpalicību un savrupību, rast godpilnu vietu pasaules ekonomiskajā apritē, iepazīt cilvēces kultūras bagātības, līdzvērtīgi iekļauties rietumu civilizācijā. To visu varēja veikt, naigi saimnieciski darbojoties un sadarbojoties. Tas, ka Dievs latvju zemi iekārtojis rosīgas jūras krastā, bija skaidra attīstības iespēju norāde.

Vārdi pārtapa darbos. 1864. gada 23. novembrī ar K. Valdemāra ierosmi un gādību Ainažos tika dibināta pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Šajā Vidzemes pusē jau izsenis ar darbīgumu izcēlās stingri un uzņēmīgi vīri. Jūrmalnieki turību veidoja, būvējot nelielus burukuģus un veicot kravu pārvadājumus uz Rīgu un Sanktpēterburgu. Nu viņi jaudāja darināt lielākus buriniekus un doties tālākos ūdeņos, taču kuģošana lielajās jūrās un okeānos prasīja krietni izglītotus jūrniekus un kapteiņus, bet šāda izglītība vienkāršam latvietim nebija pieejama. Ap K. Valdemāru ar saviem līdzekļiem saliedējās Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Oto Veides, Jānis Miķelsons, Gusts Lielmežs u.c. Jūrskola mājvietu rada J. Veides saimes ēkā, un pirmais to vadīja zviedru skolmeistars Kristiāns Dāls (1839–1904), kas šai apgaismības misijai veltīja 30 gadu. Sākumā mācību iestāde darbojās kā tautskola ar plašāku specializāciju jūrniecības pamatos, audzēkņiem eksāmenus kārtojot Rīgā vai Pērnavā.

Ainažu jūrskolas piemērs izrādījās tik pārliecinošs, ka 1867. gadā Krievijas impērijā tika izdots ukazs pēc šā parauga radīt plašāku skolu sistēmu. Tika atvērtas 40 jaunas jūrskolas, no kurām 11 atradās Latvijā. Mācības tajās bija bez maksas, dzimtajā valodā un pieejamas ikvienam. Ainažu jūrskola 1880. gadā ieguva augstākās kategorijas statusu, un tas deva iespēju gatavot tālbraucēju kuģu vadītājus. Skola rīkoja mācību braucienus ar burinieku "Katarina". K. Dāls ar saviem Ainažu jūrskolas audzēkņiem piedalījies pat Ziemeļu jūras ceļa apguvē. Ainažu jūrskolas vajadzībām tika uzceltas vairākas jaunas ēkas. Tajā zinības smēla kopumā ap 3 000 audzēkņu, un tūkstotis no viņiem saņēma tālbraucēja kapteiņa vai stūrmaņa diplomu.

Šīm mācību norisēm bija cieša saikne ar kuģubūvi Latvijā, jo 19. gs. nogalē jau bija izveidojusies ap 550 burinieku flote, turklāt 50 kuģu tapa tieši Ainažos. Ap 10 cilvēku komandas ar dažādām kravām devās ne tikai uz visām Eiropas ostām, bet regulāri nonāca arī otrpus Atlantijas okeānam. Nu patiesi latvji lepni gāja jūriņās...

Tuvojoties 1. pasaules karam, gan Ainažu jūrskolas, gan šādas kuģošanas laikmetu aizēnoja jauni laiki, kur sāka valdīt tērauda tvaikoņi. Pusgadsimtu ilgusī saimnieciskās dzīves virzība tomēr būtiski ietekmēja nacionālo pašapziņu, tādējādi K. Valdemārs un viņa līdzgaitnieki radīja Latvijas nākotnes stūrakmeni.

Kopš Ainažu jūrskolas dibināšanas pagājis 150 gadu, un nu brīvas Latvijas pilsoņi izbraukuši visas jūras, izgājuši pasaulē, vienojušies Eiropas Savienībā, piepulcējušies eiro zonai. Latvijas Bankas pirmā eiro kolekcijas monēta, kas veltīta Ainažu jūrskolas jubilejai, ļauj lielo ilgu, centienu un sapņu buriniekiem aiziet četros vējos pasaules klaidā, vienlaikus aicinot atcerēties minētā rosinājuma otro daļu: ".. Zeltu krājat pūriņā."

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieks: Ivars Drulle



Avots: Latvijas Banka

12 komentāri

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE