Monday, 30 November 2009 17:42

Starp vantīm un bizēm

Starp vantīm un bizēm FotoL Boriss Bolgofs

2009.gada pavasarī trīs Latvijas burātājas — savulaik aktīvas sportistes — nolēma atcerēties jaunību un paburāt...

Augusta vidū Maskavā jaunizveidotā komanda izcīnīja pirmo vietu sieviešu ieskaitē pasaules čempionātā Micro klases jahtu grupā. Ne katru dienu Latvijas sportisti uzvar pasaules čempionātos, tomēr šī ziņa paslīdēja garām Latvijas medijiem, kas tobrīd aktīvi sekoja Latvijas basketbola izlases cīņām Eiropas čempionātā.

Latvijas dāmu burāšanas komandas izveides iniciatore ir Ilze, kura joprojām ir burāšanas pasaulē un trenē jaunos sportistus. "Bija pieejama Micro klases jahta, un vienkārši gribējās paburāt, bet tam vajadzīga trīs cilvēku komanda. Kāpēc gan nesavākt dāmu komandu, lai pacīnītos ar večiem tepat Latvijas regatēs? Daudziem arī ieliekam," smej Ilze. Vienlaikus viņa min arī cēlu un pat šķietami utopisku mērķi — Londonas olimpiādi 2012.gadā. Jau kādu laiku Starptautiskā Burāšanas savienība virza jaunu sieviešu laivu klasi Elliott, kas būs iekļauta Londonas olimpisko spēļu programmā. Laivu ražošana sākta tikai nesen, šogad Ķīlē (Vācija) notika pirmā regate, bet līdz olimpiādei vēl trīs gadi, lai to apgūtu. Elliott pēc uzbūves ir stipri līdzīga Micro klases jahtām, tikai sportiskāka, protams...

"Ja man kāds vēl pavasarī būtu teicis, ka piedalīsimies pasaules čempionātā, vienalga, kādā klasē, es par viņu pasmietos," — tā par utopiskiem mērķiem Ingrīda. "Mēs taču šogad tikai ar spinakeru (balonam līdzīga bura laivas priekšā — red.) sākām mācīties braukt! Solo laivās tādu neizmanto, un pieredzes mums ar to gandrīz nekādas. Vēl vasaras sākumā Usmā veči par mums smējās, ka tā mēs nekur tālu netiksim. Bet spītīgi trenējāmies, un Maskavā mums spinakers ne reizi nesapinās pat lielākajā vējā! Problēmas bija pat pieredzējušiem meistariem."

"Mēs vienkārši esam trīs fanātiķes — no burāšanas sajukušas meitenes!" piebilst Dina. "Pēdējā dienā jau pēc pēdējā starta notiek Admirāļa kausa izcīņa, kurā vairākas laivas apvienojas komandās un cīnās par papildu balvu savam priekam. It kā jau čempionātā viss bija izcīnīts, laikapstākļi draņķīgi, un varētu atpūsties, bet nē — mēs piedalījāmies, jo neviena neteica nē. Mums bija pilnīga saskaņa! Lai gan ikdienā raksturā esam pilnīgi atšķirīgas."

Atkal jāmācās burāt...

Micro klases jahta ir pilnīgi atšķirīga laiva — krietni tuvāka lielajām jahtām, nevis žiperīgajām un viegli manevrējamām sporta laivām. Vērā ņemama pieredze burāšanā ar lielajām jahtām ir tikai Ingrīdai, kura vagojusi Baltijas jūras ūdeņus līdz pat Zviedrijai. Ar padomu nav skopojušies nedz kolēģi burātāji, nedz arī Dinas tēvs, kurš uzņēmies trenera lomu. Jahtas īpašnieks Aivars Krūzkops to palienējis ar vienu noteikumu, ka Akai jābūt darba kārtībā, kad viņam pašam sagribēsies burāt Usmas ezerā.

Dāmas neslēpj, ka pat sacīkstēs vērojot, kā darbojas konkurenti, un gūst arvien jaunas atziņas. "Čempionātā redzējām un apguvām tādus laivas kantēšanas paņēmienus, par kuriem pat iedomāties nespējām," atklāj Ingrīda.

Konkurentes nolūza

Pasaules čempionātā Maskavā Dinai iznāca negaidīta tikšanās ar jaunības dienu konkurenti Jeļenu Brutsku no Krievijas, kura arī startēja ar dāmu komandu. "Joprojām atceros, ka manās pirmajās nopietnajās PSRS mēroga sacīkstēs Volgodonskā Jeļena ieguva pirmo, bet es ceturto vietu. Viņai tika kristāla vāze, un es sapņoju — kad man tāda tiks... Maskavā viņas bija favorītes, jo visas aktīvi trenējas joprojām.

Atklāti sakot, gaidīju spraigāku cīņu," stāsta Dina. Pēc 20 gadiem kristāla vāzes vietā viņai tika kristāla šampanieša pudele! Ingrīda piebilst, ka Krievijas komanda nolūza pēc avārijas vienā no braucieniem: "Sacīkstes ilga veselu nedēļu, un otrajā pusē pūta nežēlīgi. Daži ārzemnieki iebilda, ka tādā vējā oficiāli sacīkšu starti tiekot atcelti. Tomēr visi atbraukuši burāt, un neviens apelācijas par tiesnešu lēmumu turpināt sacīksti nerakstīja. Pirmo reizi redzēju, ka spinakers brāzmā liek jahtai mest kūleni uz priekšu! Avāriju bija daudz, visapkārt lūza masti." Krievijas komanda piedzīvoja pamatīgu avāriju, divas ekipāžas locekles pat nenoturējās pie apgāzušās jahtas, un nācās saukt glābējus.

Mastā kāpj visi!

Burāšana, protams, ir fizisks sporta veids, un vīriem ir priekšrocības. Sporta burāšanā vīru fiziskais pārsvars visuzskatāmāk izpaužas kreicējot (burājot pret vēju), vīriem ir vieglāk atkantēt laivu. Ja neņem vērā dažas fiziskās priekšrocības, Ingrīda uzskata, ka nav nekādas starpības, vai burāt ar vīriem vai dāmām: "Jūrā vienkārši ir darbi, kas iekrīt tavā maiņā. Tie ir jādara, un neviens nešķiro, vai tu esi sieviete vai vīrietis! Man savulaik kapteinis lika kāpt mastā tikai tāpēc, ka biju uz klāja visvieglākā."

Kas tālāk? Dāmas turpinās burāt! Ir rudens, un jahtas pamazām tiek ieziemotas, jo ūdenstilpes drīzumā sāks aizsalt. Nupat ar sponsoru atbalstu komanda tikusi pie jaunas Racer divīzijas jahtas, kas ietilpst tajā pašā Micro klasē, tomēr ir krietni ātrāka laiva. Jaunās jahtas apgūšana praksē sāksies pavasarī. Taču tas nenozīmē, ka ziemā burāšana Latvijā iznīkst: entuziasti pārsēžas ledus jahtās, kas attīsta iespaidīgu ātrumu virs 100 km/h...

Kārtojot lietas, lai tiktu uz pasaules čempionātu Maskavā, mūsu dāmas guvušas priekšstatu, cik viss ir sarežģīti, ja no Latvijas vēlas izrauties plašākos ūdeņos. Gan organizatoriski, gan finansiāli. Sapnis par Londonu paliek, lai gan Latvijā pat neesot vēl nevienas Elliott klases laivas. Bet vēl trīs gadi, un kas zina... Turēsim īkšķus!

* Optimist, Cadet, Laser, Europe, 470 — dažādas sporta laivu klases

 

2009.gada pasaules čempionātā Micro klases jahtu grupā startēja 72 laivas. Tās tika iedalītas trīs divīzijās: Proto, Racer un Cruiser. Pirmās pēc konstrukcijas ir nosacīti ātrākas.

Latvijas dāmu komanda ar jahtu Aka izcīnīja 31.vietu absolūtajā vērtējumā, 12.vietu savā laivu divīzijā Cruiser un 1.vietu absolūtajā sieviešu komandu ieskaitē.

No Latvijas startēja četras komandas. 1.vietu Racer laivu divīzijā un 14.vietu kopvērtējumā izcīnīja Ģirts Bērziņš, Gatis Backāns un Mārtiņš Bergs ar jahtu Flame.

Ilze Ledauniece (33) - 11 gados burāšanai pievērsa tēvs Pēteris Ledaunieks, kurš dažus gadus vēlāk (1988) gāja bojā stiprā vētrā Rīgas līcī. Vētra pārsteidza 27 Latvijas jahtas, kas atgriezās no Pērnavas regates. Traģēdija nesalauza Ilzes vēlmi burāt, un šodien viņa ir vienīgā komandā, kuras ikdienas darbs saistīts ar burāšanu — viņa trenē bērnus Ķīšezerā. Sāka burāt ar Optimist* un vēlāk izcīnīja gandrīz visas iespējamās balvas sporta burāšanā Latvijā solo klasēs.

Ingrīda Laipniece (34) - Burāšanai nejauši pievērsās 11 gadu vecumā. "Klasesbiedrene, kas trenējās tikai mēnesi, aizvilka mani uz Lielupi: "Tev to vajag..." Izrādījās, ka tas tiešām man ir vajadzīgs! Bet klasesbiedrene drīz vien pameta burāšanu." Ingrīda aktīvi sportoja līdz 24 gadu vecumam, izcīnījusi Rīgas un Latvijas čempiona titulu. "Visu jaunību mačojāmies ar Ilzi dažādās laivu klasēs — kadetos, lāzeros, eiropās*... Ja sacīkste notika vieglā vējā, parasti priekšā bija Ilze — viņa vieglāka! Bet stiprie vēji bija manējie. Tomēr jāatzīst, ka abas visu laiku bijām pussoli aiz Žaklīnas (Litauniece, 2000.gada Sidnejas olimpiādes dalībniece)."

Dina Štolcere (37) - Štolceru klans Latvijas burāšanas vēsturē ierakstīts vairākās paaudzēs, un arī Dina pie burulaivas stūres sēdās jau astoņu gadu vecumā. "Mūsu ģimenē burā visi, izņemot brāli futbolistu, jo viņam tas esot par lēnu! Toties no viņa man ir Deivida Bekhema foto pie sienas". (Andrejs Štolcers spēlējis Anglijas futbola premjerlīgā Fulham klubā — red.) Dinas aktīvās sporta gaitas iekrita PSRS laikā — braukāja pa visu Padomju Savienību. Sabrūkot PSRS, radās komandas komplektēšanas problēmas, (ar Dinas iecienīto 470* Latvijā reti kurš brauca), arī materiālā bāze pajuka.

 

Avots: diena.lv / autors: Normunds Lisovskis


SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE