Friday, 15 May 2015 00:35

Latvijas burātāji Karību salu lielākajā regatē

Latvijas burātāji Karību salu lielākajā regatē Foto: Valters Romans

Ar tropisko piejūras klimatu, siltiem, stabiliem vējiem, tirkīzzilo ūdeni Karību reģions ir daudzu burātāju paradīze. Lai to izbaudītu, var doties kruīzā apkārt salām vai piedalīties jahtu sacīkstēs, kā to izdarīja divi burātāji no Latvijas.

Februāra beigās Valters Romans un Gatis Gavars Lietuvas jahtas Ambersail LTU 1000 (Volvo Ocean 60) komandā piedalījās vienās no lielākajām Karību reģiona regatēm un vienlaikus vienīgajās tālburāšanas sacīkstēs šajā reģionā - RORC Caribbean 600.

Par regatē piedzīvoto un gūtajiem iespaidiem buratajiem.lv stāsta Valters Romans.

Ievadam

Regates aizsākumi meklējami pavisam nesenā pagātnē - 2008.gadā. Salīdzinoši īsajā pastāvēšanas laikā tā popularitāti iemantojusi ne tikai amatieru vidū. To savos kalendāros iekļauj daudzi profesionāli burātāji, kuri bieži līdz ar iešanu uz augstām vietām cīnās arī par rekordiem.

Tradicionāli RORC Caribbean 600 sacensību starts un finišs ir Antigvas salas dienvidu daļā iepretim  Angļu ostai (English Harbour), kas vēl šodien glabā liecības par valsts labākajām dienām.

Veicamās distances garums ir aptuveni 600 jūras jūdzes un tā ved sacīkšu dalībniekus zigzagveidā apkārt 11 salām. Lai gan regate notiek bez pieturvietām, distanci nosacīti var iedalīt vienpadsmit posmos, kur katrs posms var izvērsties par īstām sprinta sacensībām. Šāds formāts vienlīdz labi ļauj baudīt aizraujošos dabas skatus un dinamiskos burāšanas apstākļus.

 

Foto: no Antigvas, Šarlotes nocietinājuma, dalībnieki dodas garām Jorkas salai, Grīna salai (Green Island), Nevisai, Sabai, Sentbārsai, Senmārtenai, Tintamārei, Gvadalupei ar slaveno aizvēja kabatu, Leseintai (Les Saints), Lesdesirādei (Les Desirade), Redondai, un visbeidzot nonākot atpakaļ Antigvā.

 

Komandas sacenšas vairākās grupās. Šogad tādas bija četrpadsmit. Ambersail komanda startēja konkurences ziņā spēcīgākajaā IRC 0 grupā.

Ambersail RORC Caribbean 600 distanci veica divās dienās 19 stundās 24 minūtēs un 12 sekundēs, izcīnot 10. vietu grupā. Salīdzinājumam  - amerikāņu jahta Rambler88, kas finišēja pirmā no vienkorpusu jahtām, distanci veica vienā dienā 19 stundās 5 minūtēs un 12 sekundēs. Bet daudzkorpusu jahtu klasē startējošajam jaunākās paaudzes trimarānam Phaeodo 3 leģendārā kapteiņa, brita Braiene Tomsona vadībā šīs pašas distances veikšanai bija nepieciešama viena diena 9 stundas 35 minūtes un 30 sekundes, kas vienlaicīgi ir arī jaunais rekords šajā jahtu grupā. Rambler88 līdz rekordam pietrūka apmēram četras stundas.

Kopvērtējumā Ambersail 68 komandu konkurencē ieguva 32.vietu.

 

Kā nokļuvāt līdz RORC Caribbean 600?

Lietuvieši uzaicināja.

 

Šī regate ir daudzu burātāju sapnis un viena no tā saucamajām ‘must do’ regatēm, kura jānobrauc katram sevi cienošam tālburātājam. Ar kādām sajūtām Tu devies uz Antigvu?

Ne Gatis, ne es sākumā nezinājām kā būs. Ieradāmies divas dienas pirms sacensībām. Divas dienas bija treniņi.  Gājām jūrā, mācījāmies mest ahterklapi.

Jahta ir bez ahterštagas. Ar divām top bakštagām, kuras nāk no zāliņiem. Ņemot vēra, ka karbona masts maksā ap 130 000 tūkstošiem eiro, ahterklapes mešana bija ļoti svarīgs pasākums. Brīdī, kad viens palaiž bakštagu, tikmēr jābūt pievilktam grotam. Viens pievelk bakštagu. Viss notiek vienlaicīgi. Reāli komandas darbs - ir stūrmanis, viens, kas atbild par grotu, divi, kas atbild par bakštagām - četru cilvēku komunikācija. Pārējā komanda vadās no tiem četriem džekiem, ko tie dara.

Mācījāmies iešanu pāri. Jahtai ir pusotra tonna balasta ūdens. Pirms halzes tas no bākām ir jāpārlej no virsvēja uz zemvēju. Tas notiek uz pašplūsmu. Viens noiet lejā, parauj vaļā krānu, ūdens pārtek uz zemvēju. Kad ir gatavs, tad iet pāri. Ūdens ir virsvējā.

Gatavojām laivu. Bija buras jāpārbauda, jāpārtin. Bija jāpārbauda latas. Krastā bija noīrēts konteiners, kur visas liekās mantas tika nonestas nost.

Pirmās divas dienas treniņos parādīja, ka nebūs viegli. Bet, kad brauc desmit minūtes ar vienu halzi un desmit ar otru, tad tas priekšstats ir cits. Bet, kad brauc desmit stundas ar vienu halzi un astoņas ar otru, tad tas ir savādāk.

 

Kādi bija Tavi pienākumi uz jahtas?

Ar Gati bijām pamatkomandā. Mans darbs bija pie tā saucamajām klavierēm (šotīm), kur nāk ārā visas falles, pie štoperiem. Bet tur visu laiku nav jābūt. Palīdzēju arī pie citiem darbiem. Šad tad pastūrēju, šad tad pasēdēju pie spinakera.

 

Pastāsti par komandu - kāda tā bija un kā sastrādājāties?

Kopā bijām 18 cilvēku - gan pieredzējuši burātāji, gan tādi, kas mazliet burā vai nemaz neburā. Bija viens dakteris. Bija viens, kam Viļņā ir liela žokļu klīnika. Viņš burā ar katamarānu savā ezerā un jau otro reizi bija uz Ambersail. Bija viens advokāts, kas neko nesaprata un izskatījās, ka arī neko negrib saprast. Bija divi jauni čaļi no Īrijas, kaitotāji. Viens no viņiem  - krievvalodīgais jau sen deviņdesmitajos gados kopā ar vecākiem bija izbraucis no Latvijas. Otrs lietuvietis. Abiem ir kopīgs bizness - sniedz juridiskos pakalpojumus latviešiem un lietuviešiem, kas tagad dzīvo Īrijā. Forši čaļi. Ļoti labs iespaids radās. Viņiem viss interesēja. Centās visu darīt.

Divi bija patstāvīgie kapteiņi, kas dzīvo uz jahtas. Abi Linasi. Viens jauns čalis, pāri divdesmit gadiem. Viens apmēram mana vecuma. Pazīstu viņu kopš bērnības. Viņš brauca uz Solingiem (Soling - bijusī Olimpiskā klase) Kauņā.

Pamatkomandu veidoja seši cilvēki, ieskaitot Valteru un Gati.

Vispār komanda bija baigi labā. Nekādu kašķu nebija.

 

Foto: Valters Romans uz jahtas Ambersail RORC Caribbean 600 regates laikā 

 

Kāda bija darba organizācija uz jahtas?

Bijām divās maiņās pa deviņi katrā maiņā. Četras stundas brauc, četras atpūties. Pirmā dienā gaidi kā būs, otrā dienā, kā nobrauc savu maiņu, tā ātrāk iekšā savā kojā. Visu laiku mainījāmies. Divi cilvēki stāv pie dzirnavām (grinderiem). Principā četri. Divi mainās.

Katrā maiņā bija viens, kas bija atbildīgs par to, lai visu laiku uz klāja būtu dzeramais ūdens. Karstumā, vējā pa dienu, bez tualetes izmantošanas mēs stundā katrs patērējām pusotra - divus litrus ūdens. Darbs uz jahtas bija pieklājīgs.

Protams, pirmās divpadsmit stundas bija savādākas, bet, kad iegāja sliedēs, tad jau kā uz darbu gāja. Varbūt naktī nedaudz grūtāk, jo naktis ir nenormāli tumšas un garas. Sešos vakarā izslēdz elektrību augšā / sauli un sešos no rīta atkal ieslēdz sauli. Reāli 12 stundas bija tumšs. Naktī strādājuši ar lukturīšiem uz pieres. Tad vajadzēja uzmanīties, lai neapžilbina stūrmani, bet tai pašā laikā, lai tu redzētu, ko tu dari.

 

Ko ēdāt?

Ko ēduši? To pašu, ko lieto šā brīža Volvo Ocean Race dalībnieki. Simonas [Steponavičius, viens no jahtas kapteiņiem] no Amerikas bija atvedis pārtikas bundžas - līdzīgas tām, ko lieto tagadējo Volvo Ocean Race sacīkšu dalībnieki. Maz vietas aizņem, tās ir vieglas.Viegli pagatavojamas. Tā pārtika ir sabalansēta.Tur bija rīsi, garneles.

 

Par šo ēdienu ir dzirdētas dažādas atsauksmes? Kā Tev garšoja? Pietika?

Esmu bijis krievu armijā. Daudz ko redzējis. Man pilnīgi apmierināja. Gati tāpat. Baroja divas reizes dienā ar siltu ēdienu. Iedeva saujiņu. Man pilnīgi pietika. Jaunieši maizi vēl ēda.

Bija tēja, kafija, šokolāde, rozīnes, rieksti. Vēl bija vitamīnu dzēriens pudelēs, kaut kāds oranžs, enerģijai.

 

Ambersail ir visīstākā okeāna sacīkšu jahta, būvēta 2001.-2002.gada Volvo Ocean Race sacīkstēm pēc speciālā projekta zviedru komandai Assa Abloy. Masīva- kopējais garums 19.5 metri, platums 5.25 metri, ar lielu buru laukumu, un kā minēji, gana tehniski sarežģīta. Bet samērā viegla un savulaik bijusi viena no ātrākajām. Arī tagad uzrāda labus rezultātus. Kā bija ar to burāt?

Skaidrs, ka sāku stūrēt kā ierasts - izstūrējot vilni. Uzreiz pateica - aizmirsti. Šitādā vilnī laiva ir ātra un smaga. Jāskatās kurss un ātrums. Viss. Jātur optimālais ātrums pret to kursu, kurā jāiet. Principā taisni. Ļoti krasi atšķiras no tās burāšanas, kā esam pieraduši braukt ar Jigy Jigy [lietuviešu jahta, ar kuru Valters ir piedalījies vairākās sacīkstēs Baltijas jūrā].

Ambersail ir ļoti slapja jahta, purns visu laiku ūdenī. Tie, kas strādāja priekšā, visu laiku bija slapji.

Uz jahtas bija palicis oriģinālais genākers (ap 300 m2), kas paredzēts virs 30 mezglu vēja. Ar to gājām vējā virs 20 mezgliem. Kad parauj, jūt, ka tev ir bura. Rēves nebija jāizmanto. Diezgan labi iet. Ambersail sāk glisēt no 25 mezgliem, jaunās laivas sāk glisēt no 15 mezgliem.

Katrā ziņā kopējais darbs ir mazāks, kā uz Archibald [lietuviešu jahta Jigy Jigy, kuras komandā Valters piedalījies dažādās sacīkstēs Baltijas jūrā].Tur ir vairāk darba. Šeit varbūt ir fiziski grūtāk to darīt, jo viss ir lielāks. Kopumā buru pacelšana - nolaišana ir diezgan sarežģīta, jo visas falles ir augšā uz štoperiem. Tās slodzes ir lielas. Gali trūkst. Kad buru uzvelk augšā, tās ieštoperējas. Kad bura jāvelk lejā - tu pavelc viņu bišķi lejā, tad viens džeks aiziet pie masta, attaisa štoperu, laid lejā līdz pirmajai rēvei, tad atkal parauj no štopera, līdz otrai rēvei. Grota nolaišana - uzvilkšana ir vesels pasākums. Procesa ilgumu var pielīdzināt vienas otras laivas ielaišanai ūdenī. Tas ir visas komandas darbs.

 

Ambersail : tips: Volvo Ocean 60, priekšgājēja tagadējām Volvo Open 70 jahtām, būvēta 2001.gadā Green Marine Yard (Lielbritānija). Bruce Farr projekts. | garums - 19,25 m | platums  - 5,25 m | iegrime - 3,8 m | svars - 13,5 t (ķīlis - 7, 5 t) | ūdens balasts - 2 x 2, 5 t | masta augstums - 26 m | buras: grots - 117 m2, foks 83 m2, genākers 300 m2 

 

RORC Caribbean 600 ir slavena ne vien ar to, ka ir vienīgā tālburāšanas regate Karību reģionā, bet arī ar savu distanci, kas zigzagveidā iet apkārt dažādām salām un rada labvēlīgus apstākļus aizraujošai taktiskai cīņai. Ko Tu par to saki?

Interesanta. Bija diezgan daudz pagriezienu ap salām. Visas distances laikā bija ielikta viena boja okeānā, kuru bija jāapņem gan turpceļā, gan atpakaļceļā, pārējais viss bija ap salām. Bija jāizvēlas labākais ceļš navigācijai. Pirms tam čali Lietuvā bija salikuši visu distanci, ļoti sīki visu izpētījuši, salikuši pa punktiņiem, bija 50 - 70 veijpointi salikti. Liels sagatavošanās darbs jau krastā bija izdarīts. Bet kapteiņi te bija bijuši, pieredzējuši, visu zināja, viens otrs jau paredzēja vēja maiņas. Interesanti tas, ka vieta ir tuvu ekvatoram. Tā ir astoņpadsmitā paralēle. Paisums - bēgums principā nekāds. Ļoti minimāls. Ar aci nemaz neredz.

Visu laiku pūš. Dienu un nakti. Vienu nakti nostāvējām bezvējā. Un vienu pēcpusdienu, kādu pusstundu pastāvējām bezvējā. Ap Antigvu visu laiku bija vējš. Tā ir pēdējā sala okeānā. Viļņi ap 3-4 metriem.

 

Tavi iespaidi par regati kopumā?

Forša atklāšana, forša slēgšana. Atmosfēra atklāšanā bija baigi forša. Nav nekādas robežas. Visi pļāpā, fotogrāfējās, dzer alu, visu laiku fonā rādīja iepriekšējo gadu bildes. Kopumā tu nejūti regati. Tikai redzi uz ūdens. Jo krastā nav jūtams, ka tur regate būtu. Visu lasi internetā. Informācija Rīgā bija lielāka nekā tur uz vietas. Uz vietas internets nebija pieejams. Sakari švaki un dārgi. Uz vietas nekas nav zināms. Izlasi internetā, kad ir starts.

Katra klase startēja atsevišķi. Jahtas pirmajās sešās stundās izklīda okeānā. Reti kaut kur kādu buru pamani. Finišā bija tā, ka vienlaicīgi redzējām vēl divas vai trīs jahtas. Pēc finiša katra komanda saņēma aukstu alu (regates tradīcija). Tāpat katra komanda saņēma ruma pudeli ar iegravētu jahtas nosaukumu.

Īpašs bija starts. Pieraduši, ka Eiropas un pasaules čempionātos drošības pārbaude nāk uz laivu, pārbauda vestes. Skaidrs, ka mainīšanās starp laivām notiek nenormāla. Šeit bija vienkārši. Lai nebūtu tādu spekulāciju, kad brauc uz startu nostājas visa komanda rindā ar vestēm. Saskaita. Pēc finiša tas pats - nofinišē, piebrauc motorene klāt, saskaita visus cilvēkus, pārbauda, vai visiem ir vestes.  

Domāju krastā izīrēšu kaut kādu dzīvošanu, bet tik nesaprotami viss tas bizness, ka sapratu, ka nekas nenotiks, ja dzīvošu jahtā. Viens otrs pats gulēja uz klāja. Silts tur ir. Baigā saule. Cik es pastūrēju, rokas apdega, arī tajā vietās, kur parasti neapdeg. Pēdējā dienā novilku cepuri. Čūlas pēc tam bija.

Katrā ziņā bija to vērts. Gribētos turpināt, gribētos nobraukt Fastnetu*.

*Fastnet Race - viena no sarežģītākajām klasiskajām 600 jūdžu regatēm, kas notiek reizi divos gados. Tās starts ir pie Vaita salas (Anglija), finišs - Plimutā. Regates laikā jahtas iet garām Fastnet klintij  -  Īrijas tālākajam dienvidu punktam, kam par godu ir dots regates nosaukums.

 

Ārpus laivas

Vieta ļoti savāda. Nevar saprast vai tā vieta ir dārga vai lēta. Pārsteidza vietējo miers un neorganizētība. Gribi nopirkt banānus - viņi paņem rokās pasver un aptuveni nosaka cenu. Lēti tur nav. Katrā būdiņā kāds kaut ko cep, grillē. Baigi lēti tur nav, bet arī nekas traks nav. Rums ir pa labi pa kreisi. Divi litri ruma maksā tikpat cik piecas alus pudeles. Lidostā rumu var nopirkt arī plastmasas pudelēs, lai nesadauza. Interesanti, ka bankomātam ir darba laiki.

Naktīs ik pa brīdim nolīst. Trīs minūtes. Riktīgi. Arī no rītiem šat tad nolīst. Saule ir. Pēkšņi uznāk mākonis, pazūd vējš.  

Ostā, kur bāzējāmies, ir pasakaini kuģi un jahtas. Blakus stāvēja viena jahta, kuras īre maksāja 280 tūkstoši nedēļā. Var redzēt, ka viņu visu laiku mazgā un pulē. Un droši, ka tikko kāds telefona zvans, tā viņi dodas pakaļ saimniekam. Īpašnieki vai tūristi nebija redzami, tikai apkalpe. Pārsvarā visas laivas stāv uz enkura līcī.

Bija pelikāni. Pie ostas planē, planē un pēkšņi metas ūdenī iekšā. Troksnis tāds kā no lielgabala (kad viņi metās ūdenī iekšā). Delfīnus neredzēju. It kā vaļi bija.

 

Iespējams, Valters un Gatis ir pirmie un šobrīd vienīgie Latvijas burātāji, kas nobraukuši šajā slavenajā RORC Caribbean 600 regatē, kuru rīko britu Karaliskais okeāna sacīkšu klubs.

Ar dalību un pieveiktajām 600 jūdzēm šajās sacīkstēs abi burātāji ir nopelnījuši tiesības pievienoties tā saucamajam sešsimtnieku klubiņam Karaliskā okeāna sacīkšu kluba paspārnē.

 

Foto:


 

Video: 

RORC Caribbean 600 - kopsavilkums

 RORC Caribbean 600 - 1.posma pārskats

RORC Caribbean 600 - pirms starta

 

Uzziņai: Antigva

Antigva ir viena no mazajām Karību jūras salām. Tā ne garumā, ne platumā daudz nepārsniedz divdesmit kilometrus un kopā ar Barbudu, līdzīga izmēra salu, un Redondas salu veido salu valsti, kas ietilpst Mazo Antiļu salu grupā.

Antigvas ainava ir pauguraina, augstākā virsotne ir Boggi smaile (402 m virs jūras līmeņa). Antigvas un Barbudas ekonomiskais centrs ir galvaspilsēta Sentdžonsa. Tā ir viena no vecākajām tirdzniecības ostām Karību jūras baseinā.

Antigva ir lielākā no trijām valsts salām un vienlaicīgi arī lielākais brīvdabas muzejs pasaulē, kura eksponāti ir vietējie iedzīvotāji - kolonizātoru pēcteči, to sadzīve, tikumi un priekšstati par dzīvi. Antigva savu vārdu ieguvusi pateicoties Kolumba iedomai salu nodēvēt par Antigua – “veco”, kas savukārt esot atsauce uz Seviļas katedrālē esošu ikonu ar nosaukumu “Santa Maria de la Antigua” (Svētā Marija no Vecās katedrāles).

Galvaspilsēta: Sentdžonsa

Valsts platība: 442 km²

Klimats: tropu pasātu klimats. Gaisa temperatūra  svārstās no 26 līdz 33 grādiem visu cauru gadu.  Vidējā ūdens temperatūra ir 25 grādi. Praktiski vienmēr pūš vēji, kas tuvojoties septembrim pastiprinās. Augustā-septembrī nelieli lieti.

Sausā sezona Antigvā ir no februāra līdz jūnijam, kad ir vienīgi īslaicīgas lietusgāzes.

Valoda: Oficiālā - angļu. Citas - kreolu.

Valūta: Austrumkarību dolārs – XCD (100 centi). 1 EUR-3.5643 XCD

Vīza: LV pilsoņi var uzturēties līdz 3 mēnešiem pusgada laikā bez vīzas

 

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE

KALENDĀRS 2017