Friday, 28 January 2011 11:37

Pēcpusdienas saruna ar kapteini Ilgoni Balodi

Written by Ģirts Kļaviņš
Pēcpusdienas saruna ar kapteini Ilgoni Balodi Foto: no Ilgoņa Baloža personīgā arhīva

Kādā tumšā ziemas pēcpusdienā beidzot izdodas sazvanīt kādu brīdi pieklusušo un nemanīto kapteini Ilgoni Balodi un viņš laipni piekrīt sniegt interviju portālam Buratajiem.lv. Izdevība ir jāizmanto un nekavējoties dodos uz viņa norādīto adresi kādā galvaspilsētas reklāmas aģentūrā, kur Ilgonis pašlaik atjano savus spēkus, strādādams par projektu vadītāju. Un es  ķeros klāt pie paša būtiskākā vispirms:

-Ilgoni, kas Tevi pamudināja veidot un publicēt atskatu uz notikumiem Latvijas burāšanas dzīvē kopš 2000. gada?

Varētu teikt ka mani uz to izprovocēja Latvijas Zēģelētāju Savienības(LZS) prezidenta apsveikums Ziemassvētkos, bet gribējās arī pašam saprast kāda ir kopējā tendence burāšanā. Katru gadu no LZS puses, kā no politbiroja tribīnes, dzirdam par sasniegumiem, panākumiem. Katru gadu ceram ka nākamā sezona tiešam būs labāka un jaunais LZS sastāvs spēs kautko mainīt visas burātāju saimes un burāšanas sporta attīstības labā, taču katru gadu mums katram individuāli nākas sastapties ar vienām un tām pašām problēmām un pamatā par visu nākas cīnīties bez atbalsta no LZS puses. Es neatļautos saukt par sasniegumu 5 trenneru uzsākto darbu izdzīvošanas režīmā uz nabadzības sliekšņa, vai arī lēmumu beidzot iegādāties 4 Optimistus. Ar tādiem tempiem nākamie 4 Optimisti laikam tiks iegādāti vēl pēc 10 gadiem un būs brīnums ja vispār kāds treneris būs palicis starp dzīvajiem. Var jau būt, ka , veiksmīgs darbs kvalifikācijas komisijai vai valdes konstruktīvs darbs ir ārkārtējs sasniegums uz citu gadu fona, bet kopējo tendenci tas, manuprāt, tomēr nemaina. Tāpat kā 2000. gadā, tā arī 2010. gadā no LZS var atbalsta vietā saņemt aizliegumu tiem projektiem, kas nav nākuši no LZS sastāva, vai tiem tuvu stāvošu cilvēku puses.

-Vai vari minēt kādu konkrētu piemēru?

Jā ,varu un es nebaidos, ja arī pret mani, par šo “izrunāšanos” un savādākiem uzskatiem, mēģinās pielietot 69 pantu. 2000. gadā bija mēģinājums pārbraukt pāri Baltijas jūrai ar Laser klases (Luč) švertlaivu. Toreiz tas faktiski arī gandrīz izdevās jaunajam burātājam Kristapam Dzenim. Pēc divu diennakšu burājuma, pietrūka pavisam nedaudz jūdzes līdz Zviedrijas sauszemes krastiem, kad nolēmām projektu pārtraukt, jo tuvojās kārtējā vētra un negribējām vairs Kristapu pakļaut nevajadzīgam riskam. LZS, tā vietā lai mūs atbalstītu, visu pasākumu noraidīja, pat aizliedza, aizbildinoties, ka šīs klases laiva neesot pietiekami jūrasspējīga. Mēs toreiz gribējām sasniegt Ginesa rekordu. Bet sapratām, ka šadā sasniegumā LZS īpaši nemaz nav ieinteresēta.

-Bet varbūt LZS tolaik vairāk rūpējās par drošību , nevis rekordiem?

Nedomāju viss. Bija skaidrs, ka šāds projekts Mārim Gailim, toreizējam LZS prezidentam, nebūt nav vajadzīgs. Viņš gatavojās savam pasaules apceļojumam un titulam “pirmā Latvijas jahta kas apbraukusi apkārt pasaulei” , un tas acīmredzot bija galvenais un primārais. Rezultātā, arī mēs meģinājām ko darīt, gājām pie citas politiskās partijas pārstāvjiem, teicām , ka mēs arī ko varam un šādam braucienam netērēsim ne tik daudz laika, ne naudas. Bet mūs ātri atsēdināja un teica, lai nemaisoties pa kājām. “Kaupo” gan nevienam atļauju neprasīja, bet vēlāk neviens jau tā īsti viņus arī nemeklēja...

-Vai neesat vēlāk meģinājuši šo pašu drosmīgo projektu realizēt vēlreiz?

Hmm... Padomāsim. Varbūt arī to paveiksim, bet ne tāpēc lai kādam ko pierādītu. Drīzāk lai godinātu “Kaupo”.

-Bet atpakaļ pie šodienas. Kas tad atšķir šodienu no tā paša 2000.gada?

Ir beigusies jahtklubu un jahtu "prihvatizācija", atkal nevienam nav naudas, gluži kā būtu ar laika mašīnu atgriezušies atpakaļ 2000.gadā. Tikai es nezkādēļ esmu kļuvis par 10 gadiem vecāks. Ha ha! Bet ja nopietni, tad Igaunija un Lietuva mūsu acu priekšā ir kļuvušas par burāšanas attīstības lielvalstīm salīdzinājumā ar Latviju. Atliek tikai noplātīt rokas- viņi varēja, mēs palīdzējām, bet pašiem nav kas burā.

-Kādā ziņā palīdzējāt?

Vienkārši. Latvijas jahtas regulāri piedalās tādās regatēs kā “MuhuVaina” EE un “Kursiu Mariu” LT. Regates kļūst starptautiskas, sabiedrībā pamanāmas, attiecīgi arī veidojas sabiedrības izpratne un atdeve. Ja nav popularitātes plašākā sabiedrībā, nav ko gaidīt finansējumu vai jauniešu pieplūdumu.

-Bet jaunie burātāji taču klāt nāk visu laiku arī pie mums?

It kā jā, bet cik tiem “jaunajiem” ir gadu? Pāri par 30 vai 40? Un tas ir daudz par maz lai burāšana varētu pretendēt uz popularitāti sabiedrībā. Tādas pakāpeniskas, pārdomātas, pārejas vispirms no Optimist uz Laser, tad uz 470 vai pastiprināti uz kādu no olimpiskajām klasēm, vai kopumā jauniešu , ap 20 gadiem, pāreja no švertjahtām uz kreiserjahtām- tādas lietas tagad nenotiek.

-Bet ko šeit varētu darīt LZS?

Vispirms jau atzīt ka šī organizācija nav varējusi izstrādāt reālu burāšanas attīstības modeli un savas pastāvēšanas laikā nav spējusi to arī realizēt. Pārdomāt un pieņemt kritērijus- kuras organizācijas var saukties par jahtklubiem un kuras un uz kādiem noteikumiem var būt LZS dalīborganizācijas, kas arī kopīgiem spēkiem izveido LZS pamatbudžetu un veido valdi. Izslēgt no LZS vēl pāris organizācijas, kuras savulaik balsoja tieši par šo valdes sastāvu un izsludināt jaunas vēlēšanas, paceļot jautājumu par tieši šadas organizacijas lietderību. Pilnīgi iespējams, ka, pieņemot stingrākus un precīzākus kritērijus, Latvijā vairs paliktu tikai pāris jahtklubu kas daudzmaz varētu atbilst eiropieša izpratnei un standartiem par to, kādiem tiem ir jābūt, bet toties tad varētu visu turpināt citā virzienā. No pašiem pamatiem. Kad parādīsies vairāk reālu jahtklubu, ar reālām jahtām, komandām, jauniešiem, bērniem, kad sporta organizācijas pārstās būt viena cilvēka sia(Sabiedrība ar ierobežotu atbildību), kad mēs kopīgi atcerēsimies ka Latvijā eksistē arī pasaulē atzīti jahtu modelisti, vai tādi burātāji kam patīk vienkārši tālu vai tuvu burāt un arī viņiem ir savas intereses, tad varētu veidot arī organizāciju ar autoritātes statusu. Visticamāk no jauna un no apakšas, bet nevis ar pavēli no augšas. Protams, lai to paveiktu, katram pašam, individuāli, ir jākļūst aktīvākam, drosmīgākam. Jāgrib, jādomā, jādara vairāk sev un citiem par prieku. Un, ja izveidosies kārtīgi un spēcīgi jahtklubi, būs arī burātāju sabiedrība un sabiedrība kopumā būs ieguvēja, nevis tikai šaurs, privileģētu cilvēku loks.

-Kādi ir Tavi paša burašanas plāni šim gadam?

Apspriedos ar “Latvian Sailing Team RA” komandu un taisāmies pieņemt talantīgā jahtu konstruktora, Mihaila Tihonova, un viena no labākajiem kapteiņiem Krievijā, Gļeba Sulojeva, dāsno piedāvājumu startēt Pasaules čempionātā Sportboats, Sočos un Krievijā vispār, ar viņiem piederošo GP 26 klases jahtu “Zvaigznīte” (orģināli gan “Zvezda” , bet daudziem iepatikās mūsu komandas dotais nosaukums, kad braucām ar šo jahtu jau 2009. gada sezonā) un, vai ar Open800 klases jahtu “ Raketa” zem Krievijas karoga. GP26 klases jahtas iekļaujas arī Open800 klases noteikumos, tā ka regates notiek bieži, ar augstu konkurenci un daudzos reģionos. Es nākotnē centīšos pastāstīt par piedzīvoto un redzēto tur.

-Kas šobrīd liekas tik pievilcīgs tieši Krievijā un kāpēc ne zem Latvijas karoga?

Krievijas sporta dzīvē un arī burāšanas federācijā pirms diviem gadiem pilnībā mainījās vadība un Kremlis paziņoja, ka attīstīs burāšanu valstiskā mērogā un to tagad arī pierāda ar darbiem. Viņu regates kļūst starptautiskas, ar augstu konkurenci, tiek piešķirts finansējums bērnu sporta attīstībai, treneru atalgojumiem, inventāra iegādei, sporta nometnēm, dalībai regatēs visos līmeņos un vecuma grupās un klasēs. Arī mēs gribam augt uz augšu un tāpēc esam viens otram kļuvuši interesanti. Jau divus gadus “Baltic Open Regatta” bija “Krievijas Kausa” čempionāta pirmais posms Open800 jahtām un mūsu sadarbība vienmēr ir bijusi laba neskatoties uz visiem nelabvēļiem šeit – Latvijā.

Tā kā neesmu kādas LZS dalīborganizācijas biedrs un arī pati jahta ir Krievijā reģistrēta, tad oficiāli nedrīkstu uz jahtas pacelt Latvijas karogu. Pamanīs vēl kāds LZS funkcionārs un sekos draudu vēstule Krievijas burāšanas federācijai- šādās situācijās labāk nebūt pārlieku patriotam. To ka mēs esam no Latvijas un šajā zemē ir arī burātāji, var parādīt arī savādāk - vienkārši ātrāk stūrējot un vairāk kantējot.

Protams, būtu patīkami, ja mēs varētu atļauties braukt ar Latvijā būvētu un reģistrētu GP26 klases jahtu, taču tam ir vajadzīgs tas kas mums nav - finanses. Tur pat ar LZS atbalstu būs par maz.

-Un kas notiks ar RA?

RA joprojām pilda savu uzdevumu - piepilda kāda sapni un dod iespēju realizēt iecerēto. Ar šo jahtu turpinās braukt mūsu meiteņu sastāvs.

-Meitenēm panākumi seko panākumiem?

Viņas ir ļoti varonīgas. Nekad nepadodas pie grūtībām un ir pilnas apņēmības uzlabot savus rezultātus. Sastāvs gan mazliet pamainās, taču kodols ir izveidojies un nav vairs atkarīgs no manis - tas priecē.

-Kā pret meitenēm uz jahtas izturas “vecie jūras vilki”? Sieviete uz klāja taču nes nelaimi?

Tie kas patiešām tādi ir- ļoti saprotoši un atsaucīgi. Neskopojas ar padomiem, padalās pieredzē, cenšas palīdzēt iebraukt ostā, it īpaši, ja redz ka meitenēm uz klāja nav motora. Un noteikti šādam ticējumam nepiekrīt. Es gan esmu novērojis arī tos, kas, gan meiteņu komandas izveidošanas sākumā, gan tagad ik pa reizei atļaujas arī neparāk taktiskus gājienus un izteicienus, bet tas lai paliek starp mums - “meitenēm”:)

-Un kā būs ar Baltic Open regati šogad?

Es pats pašlaik esmu izstājies no visām burāšanas organizācijām. Ja reiz es citiem iesaku sākt visu no sākuma - tad pats to arī darīšu. Nezinu vai Baltic Open šogad būs. Varbūt ir vērts ieturēt pauzi šai regatei (vismaz man pašam jau noteikti) un atpūsties no tām negācijām kas atklāti un slepus nāca no LZS puses visus šos gadus kopš pastāv regate.

-Vai nav tā, ka Tu vienkārši padodies grūtību priekšā?

Grūtības mani nebaida, cilvēku liekulība un vienaldzība gan.

-Un Tu pats šogad?

Es tagad vēlos būt kluss un maziņš, noiet no skatuves pagrīdē. Gribu burāt un braukt regatēs tikai savam priekam un par prieku komandai. Centīšos turpināt atbalstīt tos kam burāšana ir sapnis un kas patiesi vēlas to darīt. Un vēl gribētu novēlēt Latvijas burātāju sabiedrībai spēt apvienoties, būt drosmīgiem savos darbos un domās. Un noteikti pēc labi padarīta darba neaizmirst arī atpūsties, tas ir svarīgi.

 

 

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE