Wednesday, 22 September 2010 00:00

Vai sportam būs šķelt, nevis vienot?

Written by Ģirts Kļaviņš

Kādā Rīgas kafejnīcā izdodas un stundiņu noķert garām skrienošo Valdi Alviķi, "Laser" klases asociācijas vadītāju un Latvijas Zēģelētāju Savienības (LZS) biedru. Viņš šeit nav gluži nejauši, iemesls intervijai ir radies gluži vai pats no sevis.

Latvijas Zēģelētāju Savienība ir izsūtījusi atklātu vēstuli, brīdinot no Valda un viņa pašreizējā projekta pārrobežas starpvalstu sadarbības ietvaros "Young sailors". Šis projekts radīts ar domu veicināt Igaunijas un Latvijas jaunatnes burāšanu. Pat vēl vairāk. Valda Alviķa savulaik dibinātajai un pārstāvētajai biedrībai "Latvijas Laser klases asociācija" tiek draudēts ar izslēgšanu no brālīgās burātāju saimes LZS paspārnē. Kas tad ir noticis? Un kāpēc? Šie un citi jautājumi man nedod mieru, tāpēc esmu Valdi aicinājis uz sarunu.

- Valdi, pastāsti kā Tu sāki pievērsties burāšanai?

- Sāku pats ar saviem bērniem jau no 1998. gada. Mani divi puikas tad sāka burāt ar Optimist un Laser un es biju viņiem gan treneris gan sponsors vienā personā. Paši gādājām inventāru, paši arī plānojām kur un ko darīt, kur braukt, ar ko sacensties. Pamazām izbraukājām vai visu Eiropu un rezultāti mums bija ļoti labi.

- Kā nokļuvi līdz asociācijai?

- Sākums bija jauniešu burāšana. Pārņēmu vadību tolaik vecajā "9.maija" kolhoza jahtklubā "Auseklis", uz tā pamata ari 2000. gadā nodibinājām Laser klases asociāciju. Un šādu Laser klases pārstāvniecību pildām arī līdz šim. Mums ir 26 biedri. Ne visi burā tikai ar Laser klases laivām. Ir ari Optimist un citas klases. Vairāki no maniem audzēkņiem ir jau pieauguši un pārgājuši uz augstākām klasēm. Varu teikt, ka tagad trenēju jau piekto paaudzi.

Būtība ar Laser ir tā, ka tev ir jabūt atlētiskam, un ar pareizo svaru, un ja tev tā atlētisma nav, tad arī būs grūti sasniegt labus rezultātus šajā klasē. Otra lieta ir finanses. To ļoti trūkst. Pēdējo laivu esam iegādājušies 2001. gadā. Viss atkarīgs tikai no pašu maciņa biezuma.

- Cik dārga ir dalība šajā klasē?

- 7000 eiro maksā laiva. Un tā ir tikai laiva. Tev jamaksā arī par dalību sacensībās un gadā kopā tas var būt 15-20 000 eiro. Atceros, kad nopietni strādājām pie mūsu ikgadējām programmām, mums tas prasīja 20 000 latu gadā.

- Tā nav nodarbe vidusmēra latvietim?

- Augstā līmenī bez mecenāta vai bieza maka noteikti nē, bet vispārējai attīstībai, iemaņu un pamatzināšanu iegūšanai var mēģināt.

- Ko jūs vēl interesantu pa šiem gadiem esat paveikuši?

- Man ir liels prieks par sasniegumiem. Varu minēt mūsu veiksmīgos startus pasaules militārajā čempionātā ar Skippy klases jahtām. Mēs divu nedēļu laikā iespējām nokomplektēt un sagatavot divas komandas un tur ļoti specīgā konkurencē ieguvām trešo un sesto vietu. Pēc sacensību noteikumiem katrā braucienā bija jāmaina jahta, tas nozīme, ka pie katras jāpaspēj pierast un to ļoti ātri notrimmēt.
Mūs slavēja par Latvijas sportistu ļoti augsto profesionālo līmeni. Nezinu nevienu klubu Latvijā, kas ir spējīgs īsā brīdī nokomplektēt šādas jauniešu komandas. Tas, protams, liecina par teicamu sagatavošanas darbu. Ir zināma patiesība, ka militārie klubi pasaulē uztur savas valsts olimpiešus - burātājus. Šajās sacensībās piedalījās olimpiešu un dažādu pasaules čempionu "sportistu buķete".

Pasaulē militārie klubi ir ļoti nodrošināti. Arī mēs cerējām uz tālāku sadarbību, diemžēl krīze šo mūsu ieceri pārtrauca.

Vēl ko gribētos atzimēt ir tas, ka veselas 25 reizes mūsu audzēkņi kopš 2004. gada pasaules un Eiropas čempionātos ir finišējuši pirmajā desmitniekā. Un to esam iespējuši dažādās jahtu klasēs gan uz ūdens gan ledus. Ar tādiem rezultātiem Latvijā neviens cits lepoties nevar.

Pašlaik darbojamies kā burāšanas skola jahtkluba Auda paspārnē.

- Kas jūs ir novedis pie konflikta ar LZS?

- Es nesaprotu. Tiešām es to nesaprotu. Būtībā nekādu iemeslu es konfliktam neredzu. Bet tas ir manā skatījumā.

- Kapēc jūs esat dibinājuši jaunu biedrību? (Latvijas Burāšanas federācija, red.)

- Es to neesmu dibinājis. Neesmu arī šīs jaunās biedrības biedrs.

- Kas tad to ir dibinājis?

- Jahtkluba Auda pārstāvji.

- Kāda tad ir Tava loma šajā biedribā?

- Nekāda. Zinu tik , ka tāda ir nodibināta un oficiāli piereģistrēta. Un arī to uzzināju nejuaši. Atceros, jau vairākus mēnešus atpakaļ man zvanīja LZS parstāvis un pārmeta par jaunas biedrības dibināšanu. Bet man ar to nebija nekādas saistības. Tad arī par šo biedrību uzzināju. Tagad pārrobežas projekta ietvaros meklējām sadarbības partnerus un tā paši nonācām pie šīs biedrības. Bet kā jau teicu, es neesmu tās biedrs. Domāju, ka LZS to gribēja pierakstīt man, jo es patiešām strādāju burāšanas attīstībai Latvijā.

- Vai zini kas ir šīs biedrības biedri, ar kuru tik nepārprotami LZS saista ari Tevi?

- Es īsti par to runāt nevēlos. Un tas, kam tas interesē, var pats Lursoft datu bazē šīs ziņas iegūt. Bet es zinu kas ir biedri.

- Vai nekad neesi aizdomājies, ka biedrības nosaukums tiešām var maldināt un to viegli sajaukt ar LZS?

- Esmu aizdomājies gan. Varbūt nosaukums varēja būt savādāks.

- Kā Tu attiecies pret tiem apvainojumiem, kurus Tev tagad izvirza LZS?

- Tie ir absurdi. Viņi (LZS, red.) publicē napamatotu informāciju jau ilgāku laiku. LZS sastāvā ir cilvēki, kuri interpretē burāšanas sacensību noteikumus ļoti brīvi un atbilstoši savām vajadzībām. Lēmumus pieņem tiesnešu kolēģija un tie paši cilvēki atrodas arī LZS valdē. Protams, ka šeit nevar būt nekādu šaubu un neviens pat necentīsies apstrīdēt šos lēmumus. Ļoti saistošs vārds ar LZS pašlaik ir Alberts Rozins. Šādu piegājienu kādreiz vajadzētu apturēt.

- Kāpēc Tavuprāt tieši Rozins?

- Viņš māk pārliecināt un domāju, ka daudzi nezina viņa patiesos nodomus. Deviņdesmito gadu vidū Rozins lobēja Topper klasi. Tas atstūma jaunatnes burāšanas attīstību Latvijā savus 10 gadus atpakaļ. 2002. gadā viņš noraidoši izturējās pret olimpiskās 470 klases attīstību, bet lobēja 420. LZS pat piešķīra līdzekļus divu 420 laivu iegādei. Bet ar to tas viss arī beidzās, laivas pazuda.

Tur visur apakšā ir bizness un daudzi to varbūt nesaprot. vai negrib saprast, jo ir atkarīgi no ši tirgotāja.

- Kas tad burāšana ir Tev pašam?

- Sirdslieta. Bizness man tas nav nemaz. Tā ir naudas tērēšana.

- Tu vēlējie parunāt arī par Baltic Open?

- Baltic Open deva lielu pacēlumu Latvijas burāšanas dzīvē, bet to bija ļoti grūti organizēt. Ari tad LZS attieksme bija ļoti noraidoša, atceros mums pat zvanija krievi, lietuvieši un prasīja, kāpēc tik daudz negatīvā dzirdot par Baltic Open. "Tā nav nekāda regate, nepiedalieties utt." Un tas viņiem bija nācis no LZS.

- Kas Tevi satrauc visvairāk šodien, kad konflikts jau ir aizgājis tik tālu?

- Jūtu iekšēju diskomfortu. Es savu vainu neredzu, apvainojumi no LZS puses ir izdomāti un Latvijas burāšanas attīstibu tie noteikti neveicina. Ja šādi tiek bremzēts mūsu pārrobežas projekts, tas ir bēdīgi gan latviešu gan igauņu jaunajiem burātājiem. Tik daudz jau šajā projektā ir investēts. Tas dod publicitāti burāšanai un es ļoti ceru, ka projekts tomēr spēs izdzīvot, lai arī kādi šķēršļi tā ceļā netiktu likti.

- Paldies, Valdi par interviju!

- Paldies!

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE

KALENDĀRS 2017