Sunday, 13 March 2011 17:34

Veiksmīgs starts Latvijai - esam TOP 10 Eiropā

Written by Valdis Alviķis

Pavisam nesen noslēdzās Eiropas čempionāts ledus burāšanā DN klasē, kurā piedalījās praktiski visi stiprākie ledus burātāji no 18 pasaules valstīm, ieskaitot arī Latviju. Jāteic, ka Latvija tika pārstāvēta godam, kā rezultātā varam lepoties ar vietu TOP 10 Eiropas čempionātā ledus burāšanā.

Latvijas ledus burāšanai ir senas, labas tradīcijas un rezultāti. Tas ir ne tikai burāšanas mākslas, sajūtu un zināšanu sporta veids, bet arī tehnikas un jaunu tehnoloģiju ieviešanas kopums. Gatavošanās un darbs, lai sasniegtu labus rezultātus, noris visu gadu, lai gan ziemā iespējas trenēties Latvijā jau otro gadu ir apgrūtinātas.
2009.gadā Madars Alviķis izcīnīja 10.vietu Eiropas čempionātā, bet šogad to atkārtoja Matīss Alviķis ar savu stabilo sniegumu visā Eiropas čempionāta laikā. Jāsaka, ka abi brāļi daudzkārt izcīnījuši godalgotas vietas Latvijai, un pasaulē ar viņiem rēķinās kā ar ļoti spēcīgiem konkurentiem. Šim čempionātam sportisti bija tehniski labi sagatavoti, kā arī bija pārliecināti par savām izredzēm cīnīties „zelta flotē”. Diemžēl Madars darba dēļ nevarēja startēt sacensībās, tādēļ par čempionāta labajiem rezultātiem runāsim ar Matīsu Alviķi.

-Matīss, Tu esi titulēts ledus burātājs – Jaunatnes Pasaules čempions, trīskārtīgs jaunatnes Pasaules III vietas ieguvējs, pieaugušo Eiropas čempionāta VI vietas un Eiropas kausa II vietas ieguvējs 2007.gadā. Kas ir mainījies pēdējos 5 gados - tehnoloģijas, jauna domāšana, vai arī kas cits?

Noteikti jāuzsver, ka tehnoloģijas tendences pieaug visā pasaulē, kas skar arī burāšanu. Šo 5 gadu laikā ledus burāšanā esam pielikuši pie ātruma aptuveni +20 km/h, līdz ar to tagad ledusjahtas ātrums ir 2 līdz 4 reizes lielāks par vēju. Taču ir vēl daudzas nianses, kuras varam uzlabot, protams, DN klases noteikumu robežās. Šī gada pamata atslēga labam rezultātam bija ASV gatavots Pre-preg oglekļa-stikla šķiedras masts. Liels paldies Jeffam Kentam ASV.

-Vai čempionāta sīvāko pretinieku sniegums bija stabils?

Protams, čempionāta uzvarētājs Karols Jablonskis, „Amerikas kausa”, „Volvo Ocean Race”, „TP52” veterāns, viens no pasaules izcilākajiem burātājiem, parādīja savu izcilo sniegumu ar veiksmīgiem, taktiskiem manevriem un kopumā izcilo sniegumu. Apjomīgajai poļu flotei bija grūti izlauzties cauri, jo viņi bija gatavojušies visu sezonu ASV un arī Eiropā. Pirmajā desmitniekā vietas izcīnīja 7 Polijas sportisti, proti, viņiem ir zināmas taktiskas priekšrocības kādu nosegt un nelaist, bet tāds ir burāšanas sports. Es ļoti novērtēju savu 10.vietu, jo uz to skatos kā uz iespēju būt vēl labākam un mācīties no savām un pretinieku kļūdām. Ja es būtu uzvarējis, tas tikai nozīmētu to, ka citi mācīsies no manis. Bet šo iespēju - sevi pierādīt, izmantošu noteikti nākošgad Vācijā, kur norisināsies DN Pasaules čempionāts.

-Ir lietas, par kurām mēs ne vienmēr runājam atklāti - tā ir psiholoģija, gatavība un stabilitāte. Kā Tu juties? Vai bija „diskomforts”? Vai kāda sīka neveiksme varēja Tevi izsist no līdzsvara?

Par gatavību. Speciālajā sportiskajā formā biju tikai pēc čempionāta, jo nebija iespējas trenēties uz ledus pārmērīgā sniega dēļ. Uz šī pamata man pirmajos 5 startos bija standarta kļūdas - lay line atrašana, starta ieskrējiena pēdējās fāzes ielekšana, kā arī neveiksmīgas situācijas ar pagriezieniem kursā, kur varēja izvairīties, bet ātrumos 120-150 km/h jādomā ātri un kļūdīties ir pat bīstami. Principā pašsajūta un rezultāts uzlabojās ar katru startu.
Ar psiholoģisko gatavību man nav bijušas problēmas jau ilgus gadus. Tā balstās uz ilggadējo sacensību pieredzi un zināšanām sporta psiholoģijā. Pirms startiem mani nevar izsist no ierindas nevienas personas vārdi vai šokējošas darbības. Stundu pirms startiem mans koncentrācijas līmenis ir tik augsts, ka ļoti bieži nedzirdu nesvarīgus jautājumus, jo faktiski esmu jau distancē. Ir gadījušies kuriozi, kad uz jautājumiem atbildu tikai pēc sacensībām, jo tikai tad atceros, ka man tika uzdots jautājums. Visu laiku noturu sevi tādā ļoti mierīgā un startam prātīgi agresīvā noskaņojumā.

-Sporta treneri parasti saka: „Viss ir galvā...”. Vai tā tas arī ir?

Precīzi teikts! Tur nav ko piebilst. Rezultāts lielā mērā sastāv no tiekšanās uz kaut ko. To pat var teikt ne tikai par sportu. Pirmkārt ir jāgrib uzkāpt uz pjedestāla. Tur ir sevi jāiztēlojas, jo tālāk ir visas detaļas, lai to sasniegtu, kas sākas ar jautājumu: kas man ir jāizdara, lai tur nokļūtu, kas man ir jāizdara, lai es lidotu vēl ātrāk un augstāk? Un tā tālāk. Jau šobrīd sevi sāku noskaņot Pasaules čempionātam Vācijā.

-Tu pats piedalies materiāli tehniskā sagatavošanas procesā. Pats esi uzbūvējis jaunās tehnoloģijas mastus. Viss čempionāta pirmais desmitnieks brauc ar šiem Jeffa Kenta mastiem. Tev bija iespēja stažēties pie šī laivu un inventāra būves profesora J. Kenta. Kādas ir sajūtas, ka esi apguvis šos tehniskos noslēpumus un guvis šo pieredzi?

Šī gada pamata atslēga labam rezultātam bija ASV gatavots Pre-preg oglekļa-stikla šķiedras masts, kas tika būvēts saucamajās „State of the Art” tehnoloģijās. Man bija tā iespēja izgatavot to pašam pie viena no pirmajiem augstas kvalitātes oglekļa detaļu pamatlicējiem J. Kenta tādos projektos, kā „America Cup”, „Volvo Ocean Race” un citos. Jā, liels paldies Jeffam Kentam . Man ir lieliskas sajūtas par to, ka bija tā iespēja piedalīties šādos projektos un būt tur - pasaules kompozītmateriālu būvniecības elitē.

Par tehnoloģijām un kompozītmateriāliem parunāsim kādā citā intervijā, taču Tava pieredze Amerikā saistās ne tikai ar darbu pie J. Kenta, bet arī aktīvi burājot un sistemātiski piedaloties regatēs Bostonā, Masačūsetas līcī.

Jā, patiesībā es laiku pavadīju lieliski, katru trešdienas un ceturtdienas vakaru piedaloties PHRF reitinga regatēs kopā ar J. Kentu, kas ir viens no labākajiem burātājiem, kādu es zinu. Piebildīšu, ka viņš ir vairākkārtējs Amerikas čempions Tornado katamarānu klasē, kā arī DN Pasaules čempions. Jāpiebilst arī kāda viņa neveiksme – viņš 1980.gadā nepiedalījās Olimpiskajās spēlēs PSRS starpvalstu politisko intrigu dēļ.
Pats atsevišķi sestdienās un svētdienās startēju populārākajā Amerikas laivu klasē Rhodes 19, kur Bostonā uz starta līnijas bija 60 laivas. Panākumi neizpalika. Vēl pēc aizbraukšanas veselu mēnesi turējos ranga pirmajā vietā. Tas patiesībā sniedza lielu gandarījumu.

-Ir lietas, kas Tev dod gandarījumu iet uz priekšu, pilnveidoties. Piemēram, komunikācija ar pasaules labākajiem burātājiem, tiesnešiem un burāšanas sporta lielmeistariem. Vai ir patīkami, ka esi ievērots, ka redzi, ka novērtē?

Jā, iepazinos ar pasaules atpazīstamākajiem sportistiem, kā, piemēram, ar „Puma” komandas kapteini Kenny Reads. Komunikācija notiek nepārtraukti. Visu laiku tāda kā zināšanu papildināšana. Runājām ļoti daudz par tehnoloģijām, mastiem, burām, laivām, ātrumu iedarbību gaitā uz to visu un vēl visādi. Sporta burāšana ir ārprātīgi dziļa pasaule, kurā rezultāti galvenokārt balstās uz zināšanām un pieredzi.
Tik tiešām atzinīgi vārdi neizpalika arī no tiesnešu puses. Pašreiz saņēmu piedāvājumu būt par galveno treneri Amerikas jauniešu izlasei ISAF 2011.gada Jaunatnes Pasaules čempionātam Horvātijā. Chris Williams, viens no ASV atzītākajiem tiesnešiem, mani slavēja un šobrīd palīdz iesaistīties kādā no transatlantiskajām komandām, bet tas pagaidām lai paliek noslēpums. Jāļauj sapņiem piepildīties, un jākoncentrējas vairāk uz saviem darbiem.

-Kādas ir sajūtas, burājot zem Latvijas karoga? Vai nav rūgtums, ka zūd motivācijas, un šeit nav nodrošināta attīstība? Ja atceries pusotra gada entuziasma pilno darbu pie divu „Match Race” komandu sagatavošanas, kuram rezultāti neizpalika. II vieta „Match Race” sacensībās „Baltijas kauss”, bet CISM Eiropas čempionātā starp Olimpiskajiem burātājiem ar pārsēšanos brāļi ar komandām izcīnīja III un VI vietu. Diemžēl pateicība un valsts apbalvojums ir iesprūdis LZS mapītēs.

Skaidrs, ka šī nebūtu īstā tēma, lai runātu par krāsainām sajūtām. Tas nav nekāds noslēpums, un visiem tas ir zināms, ka savus rezultātus esmu sasniedzis paša spēkiem ar lielu palīdzību no ģimenes, un šeit, protams, lielākais paldies manam tēvam. Rezultāti neizpaliek. Uzkāpjot uz jebkuras laivas, ja komanda ir sagatavota, ar mani ir jārēķinās. To apzinās mani konkurenti, un parasti Eiropas vai Pasaules meistarsacīkstēs pirmais desmitnieks tiek iekarots. CISM Eiropas čempionāta bronza, kur piedalījās olimpisko medaļu un vairāku pasaules olimpisko klašu titulu ieguvēji Tornado, 470, Finn, Yngling, Zvaigznes klasēs, tam arī ir pierādījums.
Nevienam jau nav noslēpums un nekāds jaunums, ka LZS ir iestagnējusi un darbojas privātu interešu vadīti. Visiem taču ir skaidrs, ka nav vērts runāt par LZS palīdzību. Visa burāšana tik un tā grozās ārpus šīs juridiskās formas, kas manā skatījumā ir tikai juridiska forma. Par burāšanas attīstību - protams, visvairāk žēl jauniešus, jo, ja viņiem sanāks pierādīt sevi, tad priekšā stāvēs vadošās organizācijas āmurs, un tad jau tikai muļķim būs jāmin, kura tad būs nākošā nagla, pa kuru dauzīt. Es tikai varu piebilst seno, labo latviešu teicienu, ka ļaunuma uzvarai ir vajadzīgi tikai labi cilvēki, kas neko nedara.

-Visi zina, ka mēs komunicējam katru dienu - pastrīdamies, domājam, apspriežam notikumus. Ir lietas, ko arī mēs nerunājam. Vai ir kaut kas tāds, ko vēlies pateikt burātājiem, vai jebkuram, kas mīl jūru, vēju un sacensību garu?

Atbalstam jauniešus, neskrienam uz akmeņiem, lai 7 pēdas zem ķīļiem un zem ledusjahtas slidām drošs ledus.

Papildus informācija: Eiropas čempionāta ledus burāšanā rezultāti ir atrodami mājas lapā www.icesailing.org. Ir arī iespējams apskatīt Vācijas televīzijas informatīvo videomateriālu par šo čempionātu mājas lapā www.zdf.de.

Rezultāti apskatāmi te: {quickdown:220}

  

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE

KALENDĀRS 2017