Friday, 15 January 2016 21:51

Pieckārtējais olimpietis Šaids: šoreiz viss ir citādāk

Pieckārtējais olimpietis Šaids: šoreiz viss ir citādāk Foto: PedroMartinez/SailingEnergy/ISAF

Ar piecām Olimpiskajām medaļām - divām zelta, divām sudraba un vienu broznas, Roberts Šaids ir visu laiku panākumiem bagātākais Brazīlijas olimpietis.

Viņš ir arī viens sekmīgākajiem olimpiešiem burāšanas sporta vēsturē un viens no trim burātājiem, kuri ir izcīnījuši piecas Olimpiskās medaļas burāšanā. Šovasar Šaids piedalīsies jau savās sestajās Olimpiskajās spēlēs, startējot Laser klasē, kurā viņš atgriezās 2013. gadā.

2015. gada decembrī Riodežaneiro Brazīlijas kausa izcīņas laikā  42 gadīgo Šaidu uz sarunu aicināja Deutsche Welle žurnāliste Bjanka Kopša.   

Jau trīsdesmit gadus esiet augstākā starptautiskā līmeņa burātājs un divreiz esiet ieguvis Pasaules gada burātāja titulu. Kāds ir jūsu veiksmes noslēpums?

Nav viegli noturēties augstākajā līmenī tik ilgi. Kad izcīni uzvaru pirmo reizi, cilvēki sagaida, lai tu uzvarētu visu laiku. Arī pats sev tu izvirzi augstas prasības. Ir jāuzlabo treniņprocess, jāizmēģina jaunas lietas un nepārtraukti jāpilnveidojas. Nevar sēdēt uz saviem lauriem un domāt, ka esi labākais. Tas ir brīdis, kad konkurenti tevi pārspēj. Karjeras sākumā es ne brīdi nesapņoju, ka izcīnīšu tik daudz titulus. Tagad es piedalīšos savās sestajās Olimpiskajās spēlēs. Tas ir ļoti patīkami.

Nākamgad Olimpiskās spēles notiks jūsu dzimtenē. Ko tas maina?

Viss ir citā. Sajūtas ir ļoti dalītas. Uz sportistiem tiek liktas lielas cerības, īpaši uz tiem, kuriem ir izredzes izcīnīt medaļas vai kuri kādu medaļu ir izcīnījuši iepriekš. Mums šis spiediens ir jāizmanto kā pozitīvs motivācijas un enerģijas avots. Kad redzu Brazīlijas karogu, Kristus Pestītāja statuju un Korkovado kalnu, tas mani patiesi motivē.

Savos 42 gados Jūs esat ne vien Brazīlijas burāšanas komandas, bet arī valsts izlases vecākais dalībnieks. Vai Olimpiskajām spēlēm jūtaties fiziski pietiekami gatavs?

Tas ir izaicinājums jebkurā gadījumā. Gadiem ejot, nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotos. Šodien man ir jātrenējas daudz prātīgāk. Nevis vairāk, bet kvalitatīvāk. Man jātaupa spēki. No otras puses, burāšana ir sporta veids, kur liela nozīme ir pieredzei. Pēc piecām Olimpiskajām spēlēm un daudzām izdzīvotām spriedzes situācijām, ir svarīgi atpazīt zināmas situācijas. Tas varētu spēlēt man par labu. Tomēr es uztveru to kā privilēģiju joprojām nodarboties ar šo sporta veidu tik augstā līmenī. Zinu, ka vairs neesmu savā labākajā fiziskajā formā, bet es varu konkurēt.

Savu pirmo Olimpisko zeltu izcīnījāt divdesmit gadus atpakaļ, 1996. gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Atlantā. Kā vērtējat savas izredzes šovasar?

Neticami, bet šīs ir pirmās Spēles, kurās es netieku uzskatīts par vienu no favorītiem. Kopš pirmajām 1996. gadā, es vienmēr esmu bijis pretendents uz zeltu - izņemot varbūt vienīgi 2008. gadu, kad pretendēju uz sudrabu. Šoreiz viss ir citādāk. Bet burāšanu ietekmē tik daudz faktoru: straumes, vējš, tas, vai tiek burāts ostā vai ārpus tās. Šis ir ļoti komplicēts sporta veids. Tādēļ favorīti ne vienmēr uzvar. Tas nav kā peldēšanā vai vieglatlētikā, kur zināms, kāds kuram ir laiks. Ir lietas, kas pirms Olimpiādes man vēl ir jāuzlabo, bet esmu uz pareizā ceļa. Tagad vissvarīgākais ir izvairīties no traumām, līdz īstajam brīdim rūpēties par savu ķermeni. Un kad tas pienāks, es gribu izmantot savu izdevību.

Ar ko Riodežaneiro atšķiras no citām Olimpisko spēļu uzņemšanas pilsētām?

Tas, kas Rio atšķir no citām vietām ir, ka sacensības var notikt tepat pilsētā. Tas ir lieliski, jo cilvēki tām var ērti sekot līdzi. Tas attiecas ne tikai uz tādiem populārākajiem sporta veidiem kā peldēšana un vieglatlētika, bet arī uz burāšanu, pludmales volejbolu un tenisu. Bieži sacensības tādos sporta veidos kā šie notiek tālu no pilsētas centra. Šoreiz tā ir liela priekšrocība. Un es pat vēl neesmu pieminējis, cik skaista ir šī pilsēta, izkārtojusies starp kalniem un okeānu. Pasaule šīs spēles atcerēsies. Iespējams, tās nebūs tik greznas un dārgas kā Ķīnā, bet tās dzīvos no cilvēku enerģijas un pilsētas skaistuma.

 

Guanabaras līcis Riodežaneiro / Foto: Sintija Sīmane

 

Guanabaras līcis, kur notiks burāšanas sacensības, tiek raksturots kā piesārņots un pilns ar atkritumiem. Ko jūs domājat par sacensību un higiēnas apstākļiem tajā?

Es domāju, ka stāvoklis nav tik slikts, kā to attēlo mediji. Spēļu laikā viņiem [atbildīgajām perosnām] būs jāzvejo ārā grabažas, kas peldēs apkārt, jo plastmasas pudeles un līdzīgas lietas var nokļūt laivu ceļā. Ja tas tiks darīt, apstākļi būs mums piemēroti, lai sacensības notiktu. Attiecībā uz ūdens kvalitāti, nav tā, ka jebkurš, kurš te burā, saslimst. Sidnejā mums bija bail no haizivju uzbrukumiem - šeit tā ir pret antibiotikām izturīgā super baktērija (smejas). Pagaidām nav nekādu pierādījumu, ka ir noticis kaut kas slikts, un es domāju, ka atbildīgās amatpersonas lietām sekos līdzi.

Kādu ietkemi uz savu valsti jūs sagaidāt no spēlēm?

Olimpiskās spēles var atstāt vēstījumu Brazīlijas iedzīvotājiem - šī nav tikai futbola valsts. Šī ir valsts ar daudziem sporta veidiem. Un es ceru, ka Brazīlijai veiksies labi un tiks izcīnītas daudzas medaļas. Tas atstās ietekmi uz jauniešiem. Olimpiāde var iedvesmot nākamo sportistu paaudzi un parādīt viņiem, kāds spēks ir sportam. Tas var likt viņiem sapņot un dot viņiem elkus, kas iedvesmos viņus. Tā tas bija manā gadījumā.

Kā noprotams no jūsu uzvārda, jūsu senči nāk no Vācijas.

Kā daudzi vācieši, mans vectēvs uz Brazīliju atbrauca pēc Pirmā pasaules kara. Sanpaulu viņš iepazinās ar manu vecomāti un viņiem bija seši bērni. Mans tēvs Fricis bija viens no viņiem. Viņš piedzima Brazīlijā. Tātad, esmu trešā paaudze. Jebkurā gadījumā man ir īpašas attiecības ar Vāciju. Esmu apmeklējis Ķīles burāšanas nedēļu 15 reizes un plānoju tur atgriezties. Man patīk Vācijā. Tur man ir daudz draugu.

Kādi ir jūsu plāni pēc Olimpiskajām spēlēm?

Visticamāk, šīs ir manas pēdējās Olimpiskās spēles. Pēc tām, iespējams, izmēģināšu dažādas klases laivas un paskatīšos, kādas iespējas piedāvā profesionālā burāšana. Pievērsīšos arī citām lietām, piemēram, savai ģimenei. Man ir brīnišķīga sieva [Lietuvas Olimpiskā vicečempione Gintarė Volungevičiūtė Šaida] un divi bērni. Olimpiskās medaļas man ir svarīgas. Katrai no tām ir savs stāsts, un es esmu tās visas saglābājis. Bet ģimene ir vissvarīgākā lieta pasaulē.

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE

KALENDĀRS 2017