Friday, 12 August 2011 14:41

Vai traģēdijas ir nenovēršamas?

Written by Kaspars Smilga

Šonedēļ Latvijas ziņu portāli vēstīja par traģisku notikumu - no jahtas pie Kolkas jūrā iekritis un pazudis prasmīgs burātājs, jahtas "Mārupe" kapteinis un Latvian Sailing Team komandas loceklis Vilnis Antsons.

Kaut arī LZS apliecību reģistrs uzrāda vien jahtu vadītāja iekšējos ūdeņos formālo kvalifikāciju, domāju, nav šaubu, ka Viļņa zināšanas un pieredze bija pietiekamas Carter 30 jahtas vadīšanai visā Baltijas jūrā - gan dienā, gan naktī.

No pasažieru stāstītā saprotams, ka ūdenī kapteinis iekrita, būdams pie samaņas. Ūdens temperatūra jūrā tajā vietā un brīdī bija ap 18 grādiem (palabojiet, ja maldos), kas raženam vīram nodrošina izdzīvošanu pie samaņas 3 - 40 stundas. Kritiski īss izdzīvošanas periods kļūst vien pie ūdens temperatūras zem 15 grādiem. Pirmie glābēji nelaimes vietā ieradās ātrāk kā 3 stundas pēc kritiena.

No tā visa izriet samērā viennozīmīgs secinājums - uzvilkta glābšanas veste Vilni būtu izglābusi. Iespējams, līdzētu arī, ja kaut vienam no laivas pasažieriem būtu zināms, kā rīkoties ar stūri un burām. Diemžēl no visa aprīkojuma viņi prata lietot tikai mobilo tālruni. Turklāt visai miglaini nojauta, kur tieši atrodas.

7. augustā līdzīga traģēdija norisinājās Krievijā, kur R.A. Aleksejeva kausa regates laikā Gorkijas ūdenskrātuvē iekrita pieredzējis kapteinis Ivans Panarins. Jahtas komanda bija kvalificēta, spēja novākt genakeru un atgriezties kritiena vietā apmēram 2 minūšu laikā. Tomēr tas bija pietiekami tikai, lai no 3 laivas korpusu attāluma redzētu savu biedru pazūdam zem ūdens. Ūdenī ielekušais stūmanis duļķainajā ūdenī pazudušo diemžēl atrast nespēja. Šajā gadījumā izšķirošs izrādījās tikai uzvilktas vestes trūkums un neviens cits iemesls. 

Daži dati no glābšanas dienestu statistikas: tikai 12% Kanādā (ieskaitot Arktiku) ūdenī bojā gājušo bija ar glābšanas vestēm. 98% burātāju, ko sekmīgi izglābj Lielbritānijas glābšanas laivas, ir AR uzvilktām glābšanas vestēm. 

Izdzīvošanas laiks aukstā ūdenī glābšanas vestes valkātājiem ir 2 reizes ilgāks, kā nevalkātājiem (sk.attēlu).

No augstāk minētā kļūst skaidrs, ka glābšanas vestes ir jāvalkā. Neuzvilktas tās nedod nekāda labuma. Jautājums paliek tikai - kad vilkt un kā panākt, lai to darītu visi.

Latvijā normatīvie akti obligāti liek valkāt vesti uz jahtas tikai līdz 12 gadu vecumam (pie tam ne tikai uz klāja, bet visā "pārvadāšanas laikā") un tikai uz "atpūtas kuģiem", kuriem, jahta, kas ved pasažierus par naudu, formāli nepieder. Vai būtu nepieciešami noteikumi, ka tā jāvalkā visiem? Piemēram, Īrijā to valkāšana ir obligātas uz laivām, īsākām par 7 m, kā arī uz jebkura izmēra jahtām, visiem, jaunākiem par 16 gadi9em. Vestes nevilkt var piestātnē, stāvot uz enkura, kā arī peldoties no laivas atpūtas nolūkā.

Tomēr Lielbritānijā RYA veiktā aptauja liecina, ka, kaut gan vairākums asociācijas biedru valkā glābšanas vestes, to obligātas lietošanas noteikšanu likumos atbalsta samērā nedaudzi. Arī Latvijā, zinot satiksmi uzraugošo orgānu praksi, jādomā, ka šādi noteikumi novedīs pie soda naudu iekasēšanas vasarā gludos Daugavas ūdeņos, nevis pie reālām izmaiņām laivotāju paradumos.

Tātad, pareizāk laikam ir izveidot likumos nerakstītus noteikumus, kurus vajadzētu ievērot uz katras laivas. Iespējams, šie noteikumi katram varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no bravūrības pakāpes un sīkiem blakus apstākļiem.

Mēģināšu uzskaitīt gadījumus, kad vestes vajadzētu vilkt - varbūt komentāros veidosies diskusija un tiešām varētu izveidot kādu rakstisku rekomendāciju.

  • Bērni līdz 12 g. Vienmēr! Un arī tiem, kuri lieliski peld. Jo to nosaka likums un bērnu psiholoģija - ja kāds drīkst nevalkāt vesti, tad kāpēc gan man būtu jāvelk;
  • Naktī, biezā miglā vai citādi ļoti apgrūtinātā redzamībā;
  • Lielos viļņos. Domāju, viļņu lielums būtu vērtējams kā liels, ja uz jahtas klāja stāvošs cilvēks nevar ar skatienu izsekot peldošam priekšmetam gandrīz nepārtraukti;
  • Ja ūdens temperatūra ir zemāka par 8-10 grādiem. Šādā temperatūrā spēja peldēt var pazust dažu minūšu laikā;
  • Peldēt nepratējiem;
  • Cilvēkiem ar slimībām, kuru dēļ tie var pēkšņi zaudēt samaņu (epilepsija, nekompensēts cukura diabēts, asinsrites traucējumi, u.c.);
  • Auksta laika vai lietus dēļ, valkājot apjomīgu tērpu un/vai zābakus;
  • Ja uz jahtas nav neviena, kurš mācētu to apturēt / pagriezt atpakaļ;
  • Ja visi pārējie komandas locekļi ilgstoši atrodas zem klāja un/ vai guļ.

Gadījumi, kad vajadzētu arī pastāvīgi būt piesprādzētam:

  • Burājot vienatnē;
  • Ja visi citi komandas locekļi guļ;
  • Ļoti stiprā laikā, sevišķi, ejot uz foru;
  • Naktī, īpaši, ja ļoti nāk miegs.

Īpaši pieminēšanas vērti ir pasažieri.

Droši vien vairums jahtu kapteiņu ir vizinājuši kompānijas, kurās nav neviena, kuram pat skaidrā esot varētu uzticēt dažas minūtes nostūrēt jahtu taisni, kur nu vēl veikt kādas dabības ar burām, vairāk kā: "pavelc to virvi" apjomā. Man tādas situācijas omulīgas nešķiet. Turklāt vestes valkāšana rada nemieru pasažieros - noteikti gaidāmas lielas briesmas, ja jau pats kapteinis velk vesti. 

Otra kompetenta cilvēka pieaicināšana uz mazas jahtas Latvijas trūcīgajos apstākļos diez vai ir reāla. Tāpēc, manuprāt, ļoti noderīga varētu būt pasažieru instruktāža, kā tas ir lidmašīnās pirms pacelšanās.

Šobrīd visām kompānijām jau ostā parādu kā darbināma tualete (to droši vien saprotamu iemeslu dēļ dara visi), kur atrodas DSC rācijas "MayDay" poga un drukāta instrukcija "MayDay" balss izsaukumam. Dažreiz arī - kā iedarbināt motoru. Tomēr šķiet, ka būtu vērts izstrādāt tādu kā "check list" ar lietām, kas noteikti parādāmas un drukātā veidā ielaminējamas. Protams, saraksts nedrīkst pārsniegt atpūsties alkstoša indivīda uzmanības robežas.

Vajadzētu būt instruktāžai:

  • kur atrodas individuālie glābšanas līdzekļi (vestes, riņķis, pakavs), kā tie uzvelkami un aktivizējami vai metami;
  • ja burājam naktī - kur atrodas pirotehnika, lukturi, kā tie darbināmi;
  • kur atrodas un kā lietojama MOB poga ploterim (ja tāda ir);
  • par nepieciešamību kādam obligāti paturēt MOB acīs un nepārtraukti uz to rādīt;
  • kā veikt MayDay izsaukumu pa DSC rāciju (ja tādi ir), kur atrodas instrukcija balss izsaukumam;
  • kā uzzināt kuģa koordinātes (kuros displejos tās redzamas); 
  • kā apturēt laivu /samazināt gaitu (atlaist šotes, falles, sagriezties pret vēju, ierullēt buru 9-as);
  • kā iedarbināt dzinēju;
  • kur rakstīti glābšanas dienestu telefona numuri - noteikti, zvanot uz MRCC RĪGA, precīza glābšana sāksies daudz ātrāk, kā komunicējot caur 112;
  • kā aktivizēt EPIRB - ja tāds ir un tiek burāts ne-piekrastē.

Ceru, ka šī raksta lasītāji komentāros sarakstu papildinās vai precizēs. Droši vien pasažieru uzmanību nav vērts aizņemt ar tādām lietām kā plosts, grab-bag u.c., kuri nav akūti nepieciešami, jahtas vadītājam pazūdot aiz borta.

Nobeigumā video no "Cowes week", kur jahtas un 124 000 tonnu 870 pēdu gara tankkuģa sadursme beidzās salīdzinoši veiksmīgi - 2 burātāji no 9 cilvēku komandas nokļuva ūdenī, viens no tiem ar samērā nopietnu galvas traumu. Tomēr, pateicoties glābšanas vestēm, viņi palika uz ūdens, līdz glābēju un krasta apsardzes laivas tos izcēla. "Cowes week" ir savā formātā lielākā pasaulē, jau 185 gadus notiekoša regate, ar ~1000 jahtu un ~8500 burātāju dalību.

 

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE

KALENDĀRS 2017