Wednesday, 18 January 2017 15:13

Pasaules praburāšanas menedžeris aicina Baltijas valstis sadarboties sporta attīstībai reģionā

Pasaules praburāšanas menedžeris aicina Baltijas valstis sadarboties sporta attīstībai reģionā Foto: Alexandra Rickham / Getty

Lai veicinātu paralimpiskā burāšanas sporta attīstību reģionā, 11. janvārī, Tallinā notika vēsturiska Baltijas paraburāšanas apaļā galda diskusija.

Tikšanos organizēja Igaunijas Paralimpiskā komiteja sadarbībā ar Pasaules burāšanas federāciju (World Sailing) un Igaunijas burāšanas federāciju. Uz to bija ielūgtas Baltijas valstu Pralimpiskās komitejas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas un Somijas burāšanas federācijas, kā arī paralimpisko programmu iniciatori un sportisti.

Tikšanās laikā dalībnieki apmainījās ar informāciju par situāciju burāšanas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jomā katrā valstī un reģionā kopumā.

Tikšanos vadīja Pasaules burāšanas federācijas Paralimpiskā burāšanas departamenta menedžeris Massimo Dighe, kurš klātesošos iepazīstināja ar federācijas paralimpiskās burāšanas stratēģisko un rīcības plānu nākamajai četrgadei.

Dighe norādīja, ka Pasaules burāšanas federācija ir atvērta sadarbībai. Tāpat viņš norādīja, ka federācija jau ir atvēlējusi ievērojamus budžeta līdzekļus, lai veicinātu paralimpiskās burāšanas attīstību pasaulē un tās atgriešanos Paralimpiskajās spēlēs 2024. gadā.

Tāpat Dighe informēja par federācijas piedāvātajām atbalsta iespējām, uzsākto sadarbību ar citām pasaulē vadošajām burāšanas sporta organizācijām, piemēram, Lielbritānijas burāšanas federāciju, kas ir piekritusi sniegt atbalstu citām valstīm pieredzes un zināšanu veidā.

Dighe izteica aicinājumu diskusijas dalībniekiem sadarboties un būt aktīviem sporta attīstības veicināšanai gan savās valstīs, gan reģionā kopumā.

 

 

Ar praktiskā darba pieredzi dalījās Zviedrijas burāšanas federācijas paraburāšanas koordinatore Emma Hallena, kura pastāstīja par Zviedrijā pieejamām programmām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un to sekmēm gan sportisko rādītāju izaugsmē, gan sabiedrības sociālās integrācijas veicināšanā. Hallena sniedza padomus, kā sākt burāšanas programmas, un norādīja uz lietām, kurām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.

Burāšanas tradīcijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Zviedrijā ir spēcīgi iesakņojušās. Šīs valsts burātāji ir vieni no spēcīgākajiem pasaulē, kas Baltijas valstu burātājiem dod iespēju tuvā attālumā rast augsta līmeņa treniņapstākļus.

Savukārt apaļā galda diskusijas un Igaunijas paralimpiskās burāšanas programmas iniciatore Kīlija Hāva (Noblessner jahkluba burāšanas skola) dalījās pieredzē par paralimpiskās burāšanas sākšanu Igaunijā pagājušā gada vasarā. Hāva atklāja, ka, lai gan iniciatīva ir attīstījusies lēnāk nekā cerēts, tomēr organizētie pasākumi, piemēram, vienas dienas pasākums, kurā ikvienam bija iespēja pamēģināt burāt, ir bijuši veiksmīgi un saņēmuši pozitīvu sabiedrības novērtējumu.

Tikmēr Igaunijas burāšanas federācijas ģenerālsekretārs Ots Kallas, runājot par paraburāšanas attīstības iespējām Igaunijā, norādīja uz nepieciešamību skatīties ilgtermiņā.

“Mums ir laba pieredze sākt dažādus regulāros burāšanas projektus. Pirms trīspadsmit gadiem, kad sākām savu attīstības ceļu, bijām sliktākā situācijā, nekā esam tagad. Tomēr šie projekti attīstās ļoti labi.”

“Šobrīd vēl neesam gatavi pateikt, kā to izdarīt [attīstīt paraburāšanu]. Ir jāizanalizē šie procesi, jāsaprot, kā to darīt, jāsaprot, vai tajā investējam arī mēs, vai arī šie finansējuma avoti var būt citi, lai nodrošinātu to, ka tas ir nepārtraukts process. Lai tas nav tikai projekts, bet programma.”

Viedoklim pievienojas arī Igaunijas burāšanas federācijas prezidents Egons Elsteins.

“Iespējams, iesākumā būtu labi sākt ar iniciatīvu un paskatīties, kā tā attīstās. Iespējams, no tās tad izaug specializēts burāšanas centrs jahtklubu ietvaros”, pārdomās dalās Kallas.

 

 

Latviju Baltijas paraburāšanas apaļā galda diskusijā pārstāvēja burāšanas cilvēkiem ar funkcionāliem un garīgiem traucējiem programmu iniciators Guntars Eistreiķis, Mikro klases burātājs Vladimirs Smoļakovs, kā arī burātājs Jānis Lakstīgala, kurš šo saredz kā lielisku iespēju turpināt burāšanu jau augstākajā sportiskā mērogā.