Sunday, 26 April 2015 21:03

Trīs miljonu vērtā Mare

Trīs miljonu vērtā Mare Foto: S.Sīmane / buratajiem.lv

Šonedēļ darbu oficiāli sāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) Valsts vides dienesta (VVD) jaunais jūras zvejas kontroles un jūras vides monitoringa kuģis Mare

Kuģis būvēts Igaunijā, Sāremā salas Nasvas ostā, kur savu saimniecisko darbību reģistrējis un veic uzņēmums AS Baltic Workboats, kas ir jaunā kuģa projektētājs un būvnieks, papildaprīkojuma piegādātājs un uzstādītājs.

Būvniecība un aprīkošana ilga 16 mēnešus.

Kuģis savā pirmajā braucienā devās pērnā gada rudenī, aizkuģojot līdz Salacgrīvai.

Kugā tehniskās spējas

Jaunais kuģis spēj attīstīt ātrumu ap 17 mezgliem  jeb 1500 zirgspēkiem, kas esot pietiekami, lai, vajadzības gadījumā spētu panākt zvejas kuģus jūrā. Tam ir divi dzinēji un stundas laikā tas patērējot ap 100 litriem degvielas.

Kuģa kapteinis Gints Rijkuris skaidro, ka kuģis ir samērā viegls un nav ļoti stabils, tas ir paredzēts ekspluatācijai pavasara un vasaras periodā - no aprīļa vidus līdz decembrim.

Mare pamatdarbības vieta būs Rīgas jūras līcis un atklātās jūras rietumu piekraste.

“To, cik kuģis būs efektīvs, rādīs laiks,“ atzīst kapteinis Rijkuris.

Kuģa aprīkojums ļauj desmit cilvēkiem darba režīmā jūrā uzturēties trīs diennaktis.

Specializētā kuģa ekipējumā ir pilnīgi jaunas navigācijas iekārtas, ehalots, kartes, radars naftas plankumu identificēšanai jūrā, ierīce zivju baru izsekojamībai, kā arī nelegālo zivju tīklu izcelšanas mehānisms, kā arī speciāla telpa šo nelegālo tīklu pagaidu uzglabāšanai.

Kuģa pirmā telpa aiz durvīm paredzēta jūras vides monitoringam, nosakot skābekļa, barības vielu un citus rādījumus. Uz kuģa ir kamera, kas nosaka naftas piesārņojumu.

Tomēr ikdienā tas kalpos tieši zvejas kontrolei, LSM.lv stāsta VVD  ģenerāldirektores vietniece un Zvejas kontroles departamenta (ZKD) direktore Evija Šmite.

 

Foto: Sintija Sīmane

 

Pienesums Latvijai

Jaunais kuģis VVD darbiniekiem paver iespējas un garantē ne vien kontroles inspekciju un monitoringa veikšanu Latvijas Republikas jūras ūdeņos daudz plašākā mērogā, bet arī aktīvāku dalību starptautiskajās Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs no Polijas krasta dienvidos līdz pat Botnijas līcim ziemeļos, būtiski palielinot kontrolējamās Baltijas jūras teritorijas apmērus un reidu skaitu, kas citos apstākļos nebūtu iespējams, skaidro Šmite.

Kuģis  ļaus efektīvāk kontrolēt arī nelegālos zvejas tīklus jūras piekrastē.

2015.gadā VVD plāno veikt ap 200 inspekcijām Baltijas jūrā un līcī, tostarp veikt pārbaudes "augsta riska" zvejas kuģiem - vismaz 2,5% šo kuģu zvejas reisiem, kā arī vismaz 5% "ļoti augsta riska" zvejas kuģu reisiem. Kuģis piedalīsies arī kopējā Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs visā Baltijas jūrā. Uz kuģa savu darbu veiks arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki.

VVD kontrolē zveju LR jūras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem, ES dalībvalstu kuģiem, un kuģiem, kas nav reģistrēti ES dalībvalstīs, LR un starptautisko normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

Līdz šim VARAM padotībā esošo iestāžu rīcībā nav bijis neviena jūras spējīga kuģa, kurš varētu doties atklātā jūrā tālāk par 10 jūras jūdzēm no krasta. Taču saskaņā ar Latvijas, Eiropas Savienības (ES) un starptautisko normatīvo aktu prasībām kontrolējamā un monitorējamā zona jūrā (LR teritoriālie ūdeņi un Ekskluzīvā Ekonomiskā zona — LR jūras ūdeņi) ir līdz 60 jūras jūdzēm no krasta.

 

VD līdzšinējais kuģis Brēmene / Foto: Sintija Sīmane

 

VVD zvejas kontroli un piesārņojuma paraugu ņemšanu jūrā iepriekš veica, lūdzot palīdzību un sadarbojoties ar Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu un Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzi. Šāda sadarbība dienestam neļāva pilnvērtīgi nodrošināt tam uzticēto kontroles funkciju izpildi, jo darbu plānošana iepriekš ir bijusi ļoti atkarīga no iepriekš minēto iestāžu nepieciešamības izmantot savu tehniku.

Kuģi pastāvīgi apkalpos komanda piecu cilvēku sastāvā, kontroli un monitoringu jūrā veiks VVD ZKD Jūras kontroles daļas un pārvalžu inspektori.

 

Foto: Sintija Sīmane

 

Finansējums

"Mare" iegāde īstenota ar ES Kohēzijas fonda atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 2 948 909, 04 eiro. 86% jeb 2 536 061,78 euro ir ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 14% jeb 412 847,26 eiro ir valsts līdzfinansējums. Atklātā konkursa iepirkumu par specializētā kuģa iegādi 2012. gada 4. janvārī izsludināja VARAM.

Kuģa izmaksas ir 1 889 999 eiro (bez PVN), papildaprīkojuma iegāde un uzstādīšana izmaksājusi 547 715 eiro.

Kuģa ekspluatācijas izmaksas gadā lēšamas no 300 000 līdz 400 000 eiro atkarībā no izmantotās degvielas daudzuma un funkciju izpildes biežuma. VVD budžetā ir iekļauts finansējums kuģa ekspluatācijas izmaksu segšanai šogad.


Foto: Sintija Sīmane

 

 

Kuģa Mare tehniskie dati

Maksiālais garums: 26 metri

Garuma pa ūdenslīniju: 22.5 metri

Platums: 5.9 metri

Iegrime: 1.47 metri

Korpuss: alumīnijs

Guļvietas: 7 (3 divvietīgās kabīnes / vienvietīgā kabīne kapteinim)

Min apkalpes daudzums: 2

Max sasniegtais ātrums jūras spējas pārbaudes laikā: 22 mezgli

Max uzņemamais degvielas apmērs - 6000 litri

Dzinēji : 2 x Volvo Penta D16C-CMH 551 kW

Ātrumkārba: 2 x ZF 500

1 60 zS RIB laiva

Klāja krāns ar celtspēju 1 tonna

 

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE