Tuesday, 02 June 2009 09:16

Etiķetes jautājumi - ieskats paradumos

Brīvs tulkojums no Yachting Monthly 2009.g. jūnija numura. Papildināts varētu kļūt par veselu nodaļu šajā lapā.

Runa ir par tradicionāliem likumiem. Daļa no tiem attiecas uz kapteiņa pienākiemiem svešzemju ostās, citi darbojas uz borta starp komandas locekļiem. Neviens ar varu nespiež tos ievērot un liela daļa no tiem nekur nav aprakstīti. Šīs tradīcijas balstās uz precedentiem, daži no kuriem ir ikdiena, bet ar dažiem mūsdienu burātājiem diez vai jebkad  būs jāsastopas - piemēram, kā izvēlēties apēdamo nelaimes biedru, lai pārējie katastrofa cietušie varētu izdzīvot.

Šādu tradīciju aprakstīšana var būt ļoti noderīga. Jo, atšķirībā no komerciālo kuģu kapteiņiem, jahtu vadītāji nav spiesti iziet praksi vecu jūras vilku vadībā, tāpēc, saprotams, kļūst nervozi, kad jāpieņem lēmumi par rīcību situācijās, kuras balstās tradīcijās.

Ierašanās ostā - kas jāizdara?

Navigācijas nodarbībās un grāmatās tiek smalki izstāstīts, kas jāņem vērā, lai nokļutu no vienas ostas otrā. Bet ļoti nekonkrēti un garāmejoši tiek pieminēts, kas tad jādara pēc ienākšanas ostā. Vai kādam jāpiesakās? Vai jāizsauc harbormasters, vai vienkārši jāpietauvojas pirmajā brīvajā vietā? Vai drīkst enkuroeties citas laivas tuvumā? Tas nav nebūtiski. Piemēram, autors nezināšanas dēļ nesamaksāja tradicionālu kukuli kādā DA ostā, kā rezultātā amatpersonu vienība ieradās uz jahtas borta pusnaktī.

Oficiālā muita. Ja vien locijā nav speciāli ierakstīts, ka tā jādara (parasti lielo kuiģu kustības drošibas dēļ), nav nepieciešams speciāli pieteikties, ierodoties ostā Eiropas savienības robežās. Izņēmums ir Kanāla Salas, kuras veido savu fiskālo neatkarību. Bet arī tajās jautājums atrisināts vienkārši - jaktkluba amatpersona, kura nāk jum ierādīt vietu un pieņemt galus, parasti atnes arī aizpildāmu formulāru un izstrāsta, kas ar to jādara. Dodoties no Lielbritānijas uz salām, jāaizpilda jaktklubos pieejamās veidlapas, saskaņā ar instrukciju to otrajā pusē un jāiemet turpat muitas pastkastē.

Jahtklubā

Lielbritānijā ir kļuvis par normu izsaukt jahtklubu pa radioa (parasti 80 kanālā) dažas minūtes pirms ierašanās. Tas dod laiku pārvaldniekam atrast jums piemērotu vietu. Un pasargā no problēmām, ja vietu nav. Labs pārvaldnieks norādīs arī, kurā pusē sagatavot galus un fenderus. Bet ja viņš nosauc vien piestātnes numuru, laikā, kasd ir tumšs un nekādus ciparus nevar izlasīt, ir tikai normāli prasīt precizējumus. Ja piestātnes izvietojums vēja un strumes dēļ rada potenciālas problēmas konkrēti jūsu laivai, ir Ok pieklājīgi palūgt kādu citu. 

Mūsdienās ir ļoti parocīgi sazvanīt klubu ļoti savlaicīgi, izmantojot mobilo telefonu, sevišķi, ja jums ir kādas speciālas prasības. Bet arī šajā gadījumā parasti īsi jāpiesakās tieši pirms ierašanās.

Kontinentālajā Eiropā jahtklubu izsaukšana pa radio ir izgājusi no moodes. No Zviedrijas līdz Gibraltāram parastais piegājiens ir locijā noskaidrot viesu piestātņu atrašanās vietu un ieņemt iepatikušos brīvo vietu. Pēc iekārtošanās ir pieklājīgi ieskriet ofisā un pieteikt savu ierašanos.

Enkurošanās

Atkal - locija ir galvenais informācijas avots. kur drīkst un kur nedrīkst enkuroties. Ja nav locijas, pārbaudiet kartē. 

Pirmā  jahta enkurvietā izvēlas savu vietu. Jebkurai nākamai jānostājas drošā attālumā. Visvieglāk tas ir enkurvietās, kur jahtu stāvokli pret enkuru  nosaka pastāvīgs vējš vai straume. Pietiek pārliecināties, ka jūs neapdraud priekšā stāvošā ahteris. Sarežģītāk ir vietās, kur stāvokli nosaka paisuma straumes.  Visdrošāk ir stāvēt tā, lai riņķi ko katra jahta var aprakstīt ap savu enkuru, nepārklātos. Ja kādam enkurs slīd, tas ir viņa pienākums atrisināt šo problēmu un pārenkuroties.

Uzkāpšana uz cita jahtas

"Mans nams ir mana pils". Šis nosacījums vēl vairāk attiecas uz jahtām. Un jebkurš, kas dosies lejup salonā, saukdams: "Hallo!, vai te kāds ir?" tiks uzskatīts par nekauņu vai idiotu. Ja vien jūs nedodaties uz krastu pāri jahtai pie kuras borta esat piesiets plostā, pat uzkāpšanai uz klāja ir nepieciešama atļauja vai ielūgums. Visbiežākie ir divi iemesli, kāpēc kāpt uz svešas jahtas. Pirmais - ja esat ielūgts. Otrs - ja nepieciešams nostiprināt savu jahtu piestātnē.

Ja esat ielūgts un, jums ierodoties ar laiviņu vai pa krastu, saimnieki atrodas zem klāja, pieklājīgi ir saukt jahtas nosaukumu. Kad saimnieka galva parādās lūkā, ir viņa kārta jūs aicināt uz borta. Ja viņš izlaiž šo pieklājības soli, jums neatliek nekas cits, kā prasīt atļauju kāpt uz borta.

Apavi. Pirms uzkāpt uz kāda laivas, ievērojiet, kas kājās saimniekiem. Ja tie ir basām kājām, tad labāk arī jums novilkt savus apavus. Jo saimnieki acīm redzot ļoti rūpējas par klāju. Ja jums kājās nav staigāšanai pa jahtu speciāli paredzēti apavi, lai tos paturētu kājās, noteikti vajadzētu prasīt atļauju.

Piestāšana "plostā", jeb pie citas jahtas borta. Parasti svešas laivas tā nestājas. Jums jāpārliecinās, ka tiešām nav citas alternatīvas, lai sirdsapziņa būtu tīra. Izvēlieties jahtu vismaz tikpat lielu kā jūsējā, vai lielāku. Kad esat dzirdamības attļaumā, sauciet kādu uz jahtas, pēc iespējas draudzīgāk. Piemēram, ar "Ahoy on board!". Kad kāds parādās lūkā, vai esat nodibinājuši vizuālu kontaktu, jautājiet, vai ir Ok piestāt pie borta. Esat gatavs draudzīgai diplomātijai attiecībā uz plānoto atiešanas laiku. Esat gatavs doties citur.

Gali un fenderi. Jaunpienākušajai jahtai jānodrošina fenderi starp laivām. Jau stāvošajai jahtai jūras pusē izkārti fenderi nozīmē tikai klusējošu piekrišanu stāvēšanai plostā. Jums vienalga jāizmanto savi fenderi un gali. Jums vienmēr jānodrošina savi gali arī līdz piestātnei un/vai krastam, lai uzņemtu jahtas radīto slodzi. To nedarīt ir ļoti liela rupjība. Ja jūsu jahta ir jauna un galu krājumi nav pietiekoši, dodieties uz veikalu un nekavējoties iegādājaties pārīti 50 pēdas garu piesienamo galu, lai nepaliktu kaimiņu atmiņā kā bezcerīgs rupeklis.

 Svešas jahtas šķērsošana. Neapšaubāmi, klājs ir skaņu lieliski pastiprinošs un pārvadošs. Tādēļ centieties pa to pārvietoties pēc iespējas vieglākā gaitā, nelēkājot, pārnesot svaru vienmērīgi un netrinkšķinot vantis. Ejiet kā kaķis medībās. Skaļa atgriešanās no kroga pār klāju, zem kura guļ agri atiet paredzējuši ļaudis, var saniknot pat ļoti miermīlīgus cilvēkus. Šķērsojiet laivu masta priekšā. NEKAD neejiet cauri kokpitam, ja vien ir kāda cita alternatīva. Un pat tad, ja kāds ir uz klāja, prasiet atļauju un nekad necentieties ielūkoties jahtas iekšpusē.

Uz savas jahtas

Nesvilpojiet. Pat tad ja esat ļoti muzikāls. Tas ne tikai kaitina apkārtējos, bet to aizliedz ļoti sena tradīcija.

Ūdens. Vienmēr to taupiet. Ūdens krājumi parasti nav problēma jahtām, kuras ikdienā bāzējas savos jahtklubos. Bet garākos braucienos ūdenim ir zelta vērtība. Nekad netīriet zobus pie atvērta krāna. Ielejiet vajadzīgo daudzumu glāzē. Mazgājot rokas, tās samitriniet un krānu aizgrieziet. Pēc ziepēšanās un mazgāšanās to atkal atgrieziet noskalošanai. Cenšaties panākt maksimālu tīrību ar minimālu ūdens daudzumu.

Cenšaties ievērot klusumu. Kaimiņu modināšana ar troksni jebkurā laikā ir visdrošākais veids, kā iegūt sev nedraugus.

Akumulatoru lādēšana. Ja šim nolūkam jums nepieciešams darbināt dzinēju vai ģeneratoru, cenšaties to darīt starp 9 un 18, vai vismaz līdz saulrietam. Citā laikā to varētu darīt tikai avārijas nepieciešamības gadījumā. Dzinēja troksnis ļoti labi izplatās ne tikai ciešā stāvvietā, bet arī enkurvietā.

Ballītes. Vienalga, vai tas ir bezpersonisks "bumsī-bumsī" no kokpita skaļruņiem, vai dzērājkoris, jācenšas troksni izbeigt pirms guļamlaika. Tas ir stiepjams jēdziens, bet ja uz blakus jahtām ir bērni, tad tam vajadzētu sakrist ar laiku, kad novāc karogus. Pēc tam jums nāksies kori pārvietot zem slēgta klāja un aizvērtām lūkām.

Vimpeļi un karogi. Par šo jautājumu var sarakstīt grāmatu nodaļas. Ir arī Ministru kabineta noteikumi Nr.252 "Noteikumi par Latvijas valsts karoga lietošanas kārtību uz kuģiem". {quickdown:58} Tomēr galvenais jautājums šā raksta tēmā: vai jūs uzvelkat savu karogu bakštagā vai karoga kātā un atstājat kamēr tas sāk pūt, vai pieņemat tradīciju to nolaist krāsas tumšajā laikā. Tradīcija sākās ar naudas taupīšanu karoga drēbei, bet ir kļuvis vispār pieņemti pacelt karogu 8.00 un nolaist saulrietā vai 20.00 (kas agrāk). Daudzi to "piekāš" un tādēļ netiek īpaši nosodīti. Bet turēšanās pie tradīcijām un disciplīnas rada cieņu. Īsts burātājs izrāpsies no kojas autopilotā pat dažas stundas kā pārradies no kroga, bet karogs būs pacelts laikā.

Tāljūras tradīcijas

Sena tradīcija pieprasa, lai ikviens, kas pirmo reizi šķērso ekvatoru, izietu rituālus, kas to sagatavotu tikties ar jūras dievu Neptūnu. Tas iekļauj virkni riebīgu, netīru un nosodāmu darbību, no kurām vienīgi zolīdā ir pelde okeāna ūdenī. Pēc šīs ceremonijas jūras braucējs uzskatāms par "īstu jūras vilku".

Tradicionāli, jūrniekam, kas apņēmis Horna ragu ir tiesības nēsāt auskaru zelta riņka veidā kreisajā ausī - pusē, kas parasti ir vērstas pret Horna ragu,  apņemot to tradicionālajā austrumu virziena maršrutā. Pirātu tradīcija prasa valkāt šādu zelta auskaru, lai nenomirtu kā nabags, un būtu nauda apglabāšanai, ja līķis tiktu izskalots krastā.

Galvenā tradīcija

Neraugoties uz visiem iepriekš aprakstītajiem sīkumiem, galvenais ir pienākums sniegt palīdzību ikvienam nelaimē nonākušajam uz jūras. Protams, veselā saprāta noteiktās robežās. Ja palīdžiba ietver buksēšanu, tad prima facie (ja netiek pierādīts pretējais), buksēšanas gala pieņemšana nozīmē palīdzības pieņemšanu. Un tas jau ir īpašuma un atlīdzības jautājums. Dzīvības glābšana vienmēr ir absolūta prioritāte.

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE