Wednesday, 27 July 2011 00:00

Par kuģu stacijas lietošanas atļaujas saņemšanu

Ņemot vērā, ka aizvien vairāk jahtu tiek aprīkotas ar radiosakaru ierīcēm, tai skaitā DSC rācijām, un to lietošanai nepieciešama atļauja, mēģinājām noskaidrot, kā pie šādas atļaujas tikt un cik tas maksā. Šīs atļaujas izsniedz Elektronisko sakaru direkcija un tās mājas lapā informācija ir visai plaša, tomēr tieši kuģa atļauju saņemšanai tā nav apkopota, tādēļ lūdzām direkcijas palīdzību informatīva materiāla sagatavošanai buratajiem.lv lasītājiem. Direkcijas darbinieki bija tik laipni, ka, ne tikai piekrita palīdzēt, bet atsūtīja gatavu rakstu par nepieciešamajām darbībām un sekojošām izmaksām. Direkcijas vēstuli var lejuplādēt bez izmaiņām šeit (pirms tam jāielogojas portālā ar savu lietotājvārdu): 

{quickdown:226}

Tomēr, izlasot rakstu, radās virkne jautājumu, kurus uzdevām Direkcijai un saņēmām izsmeļošas atbildes:

//Vēstules sākums//

6-2-26/1512

1. Vai jaunu ierīču pievienošana vai kādas nomaiņa ar citu modeli esošā atļaujā arī uzskatāma par atļaujas pagarināšanu, vai tas ir jauns pieprasījums (par Ls 15)?

Jā, šis gadījums uzskatāms par jaunu pieprasījumu - Direkcijā ir jāiesniedz jauns pieteikums.

2. Vai spēkā esoša reģistrācija/atļauja ir nepieciešama ierīcēm, kuras atrodas uz jahtas, bet netiek lietotas (piemēram, pie masta piekniedēts radars, kuram nav pat pievienots barošanas kabelis)?

Latvijas normatīvie akti to nenosaka, tomēr, kuģojot ārpus Latvijas jurisdikcijas, ieteicams nepārprotami nodalīt lietošanā esošās iekārtas (atļaujā) no kravas, jo citu valstu normatīvie akti var atšķirties.

3. Ja atļauja tiek pieprasīta uz navigācijas sezonu (piem. 1. maijs – 15. novembris), vai atkārtots pieprasījums pēc gada būs kā sākotnējā pieprasījuma izskatīšana, vai kā derīguma termiņa pagarināšana – t.i. maksās 15 vai 5 Ls?

Atkārtots pieprasījums ir uzskatāms kā pieprasījums lietošanas nosacījumu pagarināšanai; par to noteikta maksa Ls 5. atbilstoši Cenrāža 1.3.1. punktam

4. „Kuģa stacijas lietošanas atļaujas pieprasījumā” ir atsevišķi norādāmas „B - Briesmu vietu norādošā radiobāka 121.5 MHz” un „E - Briesmu vietu norādošā satelītradiobāka 406; 406.5 MHz”. EPIRB parasti apvieno abas šīs bākas vienā ierīcē. Kā tiek aprēķināta maksa – par vienu, vai divām iekārtām?

EPIRBiem piemēro cenrāža punktu 2.1.4.2. – Ls 0.23 mēnesī par vienu EPIRB.

5. Cik ilgi saglabājas jahtai piešķirtais MMSI numurs, beidzoties atļaujas derīguma termiņam?

MMSI kuģim saglabājam vismaz 5 gadus pēc kuģa izslēgšanas no Latvijas kuģu reģistra.

6. Kā „kuģa glābšanas līdzekļa avārijas radioraidītājs” ir domāta tikai EPIRB, SART, vai kā tādu var uzskatīt arī portatīvo rāciju, ja tā paredzēta lietošanai tikai glābšanas plostā (piemēram, šī, ar vienreiz aktivizējamu bateriju: (www.oceansignal.com)?

Ja portatīvā radiostacija ir paredzēta lietošanai tikai glābšanas plostā, tā uzskatāma par glābšanas līdzekļa avārija radioraidītāju. Minētajā interneta vietnē aprakstītajai radiostacijai V100 VHF iespējama divējāda izmantošana.

7. Ko tieši ESD dara, maksas pakalpojuma „EMS nodrošināšana” ietvaros, avārijas ierīcēm (konkrēti – EPIRB), kuras ikdienā nekad netiek lietotas, bet to pārbaudi par lielu naudu regulāri veic sertificētas laboratorijas?

Direkcija pārvalda radiofrekvenču spektru lai nodrošinātu tā racionālu un efektīvu izmantošanu, tas ir, lai radioiekārtas varētu darboties bez savstarpējiem traucējumiem. Traucējumu vai spektra nelikumīgas izmantošanas gadījumos Direkcija noskaidro to avotus, piemēram, meklē nevajadzīgi ieslēgtus EPIRBus.. Sk:

8. Vai nav plānota maksas pazemināšana par EMS nodrošināšanu radiolokācijas radiostacijām (RLS) ar efektīvo izstaroto jaudu P ≤ 2 kW (kāda ir vairumam jahtu)? Ls 10,20 mēnesī tomēr ir ievērojama summa vienkāršam burāšanas entuziastam. Lielbritānijā šāda atļauja kuģa RLS maksā 40 GBP gadā, neatkarīgi no jaudas.

Jūsu piebildi ņemsim vērā, nākotnē gatavojot grozījumus cenrādī.

9. Kāda ir maksa par EMS nodrošināšanu 9.3 - 9.4 GHz radiolokācijas radiostacijām (RLS) ar efektīvo izstaroto jaudu P ≤ 0.0002 kW (200 milivati!) ? (Piemēram šai: www.lowrance.com) Pielietot cenrāža sadaļu P ≤ 5 kW acīm redzot būtu ne visai proporcionāli?!

Šobrīd Jūsu norādītajai RLS piemēro maksu ir Ls 9.34 mēnesī pēc cenrāža 2.2.1. punkta. Jūsu piebildi ņemsim vērā, nākotnē gatavojot grozījumus cenrādī.

10. Kāds cenrādis par EMS nodrošināšanu tiek piemērots B klases AIS raidītājiem? Piemēram, šim:www.transas.com 

AIS B klases raidītājiem izejas jauda ir ap 2 W, kas atbilst Cenrāža 2.1.1.2. punktam – Ls 0,46 mēnesī.

11. Vai portatīvo VHF rāciju, kas reģistrēta vienas jahtas atļaujā, drīkst īslaicīgi lietot uz citas jahtas, piemēram, aizdodot uz regates laiku?

Jā, drīkst, bet kuģa stacijas atļaujā jāizdara attiecīgas izmaiņas, tajā iekļaujot arī aizņemto radioiekārtu. Drīkst izmantot tikai tā kuģa izsaukuma signālu un MMSI, uz kura iekārta atrodas. Maldinoša izsaukuma signāla izmantošana ir aizliegta.

12. Vai Latvijā var lietot portatīvu rāciju ar DSC (kā UK: stakeholders.ofcom.org.uk)? Vai Latvijā piešķir atsevišķu MMSI portatīvajai VHF rācijai ar DSC? Ja nē, kādu MMSI tādā drīkst programmēt, ja uz jahtas jau ir stacionārs raidītājs ar savu MMSI?

Jā, var lietot arī portatīvu staciju ar DSC. Visām kuģa radioiekārtām jālieto atļaujā norādītais MMSI un tām jāatbilst 453. Noteikumu 14.1. punktam (http://www.esd.lv/html/Juras_iekartas_w.xls ).

13. Vai ir publiski pieejama informācija par konkrētiem atpūtas kuģiem piešķirtiem MMSI? Jo, nezinot MMSI, nevar veikt izsaukumu, izmantojot DSC.

Jā - MARS (Maritime mobile Access and Retrieval System) elektroniskā tiešsaistes datubāze ITU mājas lapā (http://www.itu.int/online/mms/mars/ship_search.sh ) un periodisks ITU izdevums “List of Ship Stations and Maritime Mobile Service Identity Assignments”.

14. Vai ESD kaut kādā veidā kontrolē arī kuģu radio operatoru kvalifikāciju? Ja nē – kas Latvijā to dara? Ja jā – kādas piekrastes radio operatora apliecības (Short range radio operator certificate) tiek atzītas?

Kuģu radio operatoru kvalifikāciju kontrolē Latvijas Jūras administrācija, sk. http://www.jurasadministracija.lv/index.php?action=153

15. Kādi sodi Latvijā paredzēti par kuģa radio iekārtu lietošanu bez derīgas atļaujas? Kādi administratīvie akti tos nosaka un kas tos uzliek? Vai ir kādi publiski pieminami pārkāpumu piemēri?

Par šādiem pārkāpumiem paredzēts administratīvais naudas sods no Ls 150 līdz Ls 2000, ar vai bez radioiekārtu konfiskācijas.
Sodi noteikti “Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa” 146., 146(1)., 146(2)., 146(3). un 148. pantā.
Pārkāpumu piemēri:

16. Dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, rūpējoties par lielāku drošību uz ūdeņiem, ir ieviesta iespēja iegūt kuģa radio atļauju bez maksas, aizpildot pieteikumu internetā (vai par 20 GBP vienreizēju maksu, kārtojot caur pastu). (licensing.ofcom.org.uk) . Vai ir cerības, ka kas tāds tiks izdarīts arī Latvijā?

Latvijas kuģu īpašnieki arī var internetā - ESD mājas lapā - elektroniski aizpildīt kuģa radioatļaujas pieprasījumu. Pakalpojuma izmaksas gan nav atkarīgas no iesnieguma veida.

Jūsu ierosinātie jautājumi pievērsa ESD speciālistu uzmanību atpūtas kuģu radiosakaru specifikai un to nozīmei kuģošanas drošībai, un līdz ar to cilvēka dzīvības saglabāšanai. Nākotnē veicot grozījumus cenrādī, apsvērsim iespēju atpūtas kuģu radioiekārtu elektromagnētiskās saderības nodrošināšanas pakalpojumam noteikt iespējami labvēlīgas cenas, lai nebremzētu to plašu ieviešanu.

//Vēstules beigas//

Iespējams, šeit būtu iespēja LZS parādīt, ka tā atbalsta atpūtas burātājus ne tikai vārdos - kā praktiski visus jahklubus pārstāvošai organizācijai nosūtot vēstuli Satiksmes ministrijai, ar lūgumu veikt burātājiem labvēlīgas izmaiņas ESD Cenrādī. Ja to darītu nekavējoties, esmu pārliecināts, tieši šobrīd politiskā situācija garantētu pozitīvu rezultātu - starp cilvēkiem, kas spēj būtiski ietekmēt SM lēmumus, ir visnotaļ aktīvi zēģelētāji, turklāt katrs gribēs pirms vēlēšanām izpelnīties burātāju labvēlību ;).

Esam nosūtījuši lūgumu arī Valsts Robežsardzes amatpersonām, lai saņemtu skaidrojumus par praktiskiem aspektiem, kas jāievēro burātājiem, pildod 2010.gada 07.septembra MK noteikumus Nr.839 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās" un 2010.gada 27.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi"  IV daļu "Režīma īpatnības robežšķērsošanas vietā, kas izveidota ostā".

Pagaidām ir tikai skaidrojums no VRS Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas RKP, par to, ka jahtu kapteiņiem vai jahtklubiem ir telefoniski (vai citādi) jāinformē attiecīgā krasta RS iestāde 2 stundas pirms kuģa iziešanas vai pēc ienākšanas, arī tad, ja kuģis dodas uz citu ES un/vai Šengenas zonas valsti. Ja valsts robežu šķērsot nav paredzēts, robežsardze nav jāinformē. Diemžēl Rīgas pārvaldes amatpersona nebija pilnvarota atbildēt par kārtību un kontakttelefoniem citās ostās, tādēļ vēstule ir pārsūtīta augstākām amatpersonām. Ceram uz atbildi šīs sezonas laikā.

Pēdējās izmaiņas: Ceturtdiena, 28 jūlijs 2011 08:31

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE