Friday, 28 October 2016 14:26

Ziemeļvalstu burāšanas federācijas sanāksme Rīgā: skatītie jautājumi, galvenās atziņas, viedokļi

Ziemeļvalstu burāšanas federācijas sanāksme Rīgā: skatītie jautājumi, galvenās atziņas, viedokļi Foto: sintija sīmane

No 21. līdz 22. oktobrim Rīgā notika Ziemeļvalstu burāšanas federācijas (ZBF) kārtējā rudens sesija, kurā bija pārstāvētas visas šobrīd federācijā esošās dalībvalstis - Dānijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas burāšanas federācijas.

Starptautiskās burāšanas federācijas vadības vēlēšanas un kongresā skatāmie jautājumi

Darba kārtības galvenais jautājums bija novembrī gaidāmais Starptautiskās burāšanas federācijas (SBF/World Sailing) kongress, kura laikā paredzētas arī SBF vadības vēlēšanas.

Ar vienu no SBF prezidenta amata kandidātiem - Dānijas pārstāvi un pašreizējo SBF Inventāra komitejas vadītāju Kimu Andersenu tikās arī sapulces dalībnieki, uzklausot viņa redzējumu par SBF organizācijas turpmāko attīstību.

 

 

Andersena ieskatā SBF sava turpmākā  darbība būtu jākoncentrē ne vien uz Olimpisko burāšanu, kā tas galvenokārt ir šobrīd, bet būtu aktīvāk jāveicina arī pārējo burāšanas disciplīnu attīstība, kā arī būtu jāveicina burāšanas sporta vispārējā pieejamība un popularitāte pasaulē.

Lai arī ZBF nav jāpieņem vienots lēmums, kuru kandidātu atbalstīt, gan ZBF vadība, gan vairums tās biedru izteica publisku atbalstu tieši Andersena kandidatūrai.

Viņš ir arī vienīgais no Ziemeļvalstu reģiona, kurš kandidē uz tik augstu SBF amatu.

Tāpat sapulces laikā tika skatīti daudzie priekšlikumi SBF normatīvo aktu izmaiņām, par kurām lēmumi tiks pieņemti SBF Kongresā no 4. līdz 13. novembrim.

EUROSAF pārvaldība

Sesijas laika tika vērtēta arī samilzusī Eiropas burāšanas federācijas (EUROSAF) pārvaldības problēma, kas jau ilgstoši liedz šai organizācijai pilnvērtīgi darboties.

Tika norādīts, ka šobrīd tiek pārstrādāta šīs federācijas konstitūcija. Vienlaikus tika norādīts, ka pastāv arī iespējamība, ka šīs federācijas vietā varētu tikt izveidota jauna organizācija.

 

 

Dzimumu vienlīdzība

Tika akcentēta nepieciešamība veicināt abu dzimumu vienlīdzīgu līdzdalību gan burāšanas administrēšanas līmenī, gan burāšanā vispār.

Šis princips ir arī viens no galvenajiem, uz kuru balstās nākamo vasaras Olimpisko spēļu programma.  

Ziemeļvalstu jaunatanes čempionāts

Latvijai viens no būtiskākajiem jautājumiem bija Ziemeļvalstu jaunatnes čempionāta rīkošanas iespējas Latvijā.

Oficiāls lēmums šajā jautājumā varētu tikt pieņemts nākamajā ZBF sanāksmē, kas plānota 2017. gada pavasarī.

 

 

Kreiserjahtu sacensības Ziemeļvalstu reģionā

Dienas kārtībā bija iekļauts arī jautājums saistībā ar kreiserjahtu sacensību tālākās attīstības perspektīvu mūsu reģionā. Tomēr, tā kā tika konstatēts, ka uz sapulces brīdi dalībniekiem pieejamā informācija nav pilnīga, jautājuma aktualizēšana tika atlikta.

Kā pēc sapulces portālam burātājiem.lv pastāstīja ZBF ģenerālsekretārs Espens Gutormsens (Norvēģija), “ideja ir mēģināt koordinēt aktivitātes, lai katrās sacensībās varētu iesaistīt vairāk dalībnieku, novēršot to, ka vienas sacensības pārklājas ar citām sacensībām. Mērķis ir strādāt kopā, lai veicinātu dalībnieku skaita pieaugumu regatēs, nevis vienam pret otru cīnīties, lai dalībniekus atņemtu.”

“Nav būtiski, vai tās ir IRC, ORC vai cita līdzīga reitinga regates. Svarīgākais ir mēģināt veicināt to, lai sabiedrība darbotos kopīgi. Piemēram, Zviedrijā jau ir vairākas lielas regates. Iespējams, mēs varam mēģināt attīstīt šīs regates vēl vairāk, tā vietā, lai ar tām konkurētu. Lai tās attīstītu un popularizētu, ir nepieciešams, lai tajās piedalās noteikts dalībnieku skaits. Nepieciešama kritiskā masa, bez kuras nebūs attīstības. Tāda ir pamatdoma.”

Jautāts, kāpēc šāds jautājums vispār ir aktualizējies, Gutormsens atklāj, ka pēdējos piecos gados dalībnieku skaits regatēs, īpaši Norvēģijā un Dānijā ir samazinājies un “ir nepieciešams kaut ko darīt, lai tām piesaistītu vairāk dalībnieku”. Gutormsens arī norāda, ka kreiserburāšana ir populāra kā atpūtas veids, bet, viņaprāt, iesējams, būtu vairāk jāveicina tas, ka atpūta un sports tiek apvienots, jo tādejādi “tu gan atpūties, gan gūsti sacensību pieredzi”.

“Atsevišķās valstīs [nozares līderi] jau kopīgi pēta, kādā veidā iespējams sadarboties, lai radītu labāku vidi burātājiem un [panāktu] viņu aktīvāku iesaisti sacensībās”. Tāpēc, kā norāda Gutormsens, “šobrīd ZBF būtu nepieciešams, lai nacionālās federācijas apzinātu aktīvos burātājus šajā jomā, dotu iespēju ZBF ar viņiem sazināties, iesaistot jautājuma apspriešanā.”

Ziemeļvalstu čempionu līga

Vēl neizskatīts un līdz ar to atvērts diskusijām palika arī jautājums par jaunu sacensību - Ziemeļvalstu čempionu līgas izveidošanu, kurā, kā norādīja Gutormsens, varētu piedalīties tie burāšanas klubi, kuri nekvalificējas Eiropas čempionu līgai.

 

 

Vērtējot kopējo situāciju reģionā, ZBF prezidents Tors Moničens (Norvēģija) sarunā ar burātājiem.lv norādīja, ka katrā valstī tā ir ļoti atšķirīga, jo reģionā ir tā saucamās “lielās valstis” un “mazās valstis”, kurās ir mazāk burātāju.

Moničens norādīja, ka “no valstu ziņojumiem ir redzams, ka katrā no tām ir daudz aktivitātes un to skaits ir pieaugošs. Tai skaitā arī Baltijas valstīs, kuras ir atvērtas jaunām idejām, rīko čempionātus, [no kā redzams], ka burāšana šajā reģionā attīstās”, uz ko norādot gan burātāju skaits kopumā, gan bērnu un jauniešu skaits, kuri sāk burāt, gan noorganizēto starptautiska mēroga sacensību skaits.

Jautāts par to, ko ZBF sagaida no tās dalīborganizācijām, īpaši no Latvijas un Lietuvas, kas organizācijai pievienojušās pērn, Moničens atbildēja, ka galvenokārt tā ir savstarpēja sadarbība.

“Es sagaidu, ka ikviens ir aktīvs, iesaistās diskusijās, ka ir nodrošināts caurspīdīgums [lēmumu pieņemšanā], ka ikviens ir gatavs kopīgi diskutēt par aktuālajām lietām, nebaidās lūgt palīdzību un padomu no pieredzes bagātākajām valstīm [ZBF biedriem], lai attīstītu burāšanas sportu savā valstī, kā arī savstarpēju sadarbību”.

 

 

Līdzīgās domās ar ZBF prezidentu ir arī Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) valdes priekšsēdētājs Ansis Dāle:

“Ir daudz idejas, kas [Latvijā būtu jāattīsta]. Tas ir tas iekšējais darbs, kuru no ārpuses neredz, bet [organizācijas] iekšpusē tas darbs notiek. Kādam tas ir jādara. Jābūt komisijām. Komisijām jānāk, jāstrādā. Pretējā gadījumā nekas nenotiks. Tiem cilvēkiem, kas ir [LZS] valdē - jānāk kopā un jāstrādā. Tā tas ir jādara. Savādāk nekas nebūs.”

Aktīvu darbību un iesaisti Dāle sagaida ne tikai no LZS valdes un komisijām, bet arī no dalīborganizācijām un ikviena, kas vēlas, lai burāšana Latvijā attīstās.

Kā norāda LZS valdes priekšsēdētājs, iespējas attīstībai ir, vajagot tikai izrādīt pašiniciatīvu un aktīvi iesaistīties. Piemēram, LZS dalība Ziemeļvalstu burāšanas federācijā dod iespēju veidot sadarbību ar pārējām federācijas dalīborganizācijām, organizēt pieredzes apmaiņas seminārus, nometnes u.tml., bet iniciatīvai izmantot šīs iespējas būtu jānāk arī no pašiem burātājiem un organizācijām.

Savu redzējumu par Latvijas burāšanas turpmāko attīstību Dāle plāno prezentēt jau kādā no tuvākajām LZS valdes sēdēm.

 

 

 

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE