Thursday, 18 February 2016 16:59

Latvijas Zēģelētāju savienība arī šogad slēgs darba līgumus ar sešiem treneriem

Latvijas Zēģelētāju savienība arī šogad slēgs darba līgumus ar sešiem treneriem Foto: sintija sīmane

Latvijas Zēģelētāju savienības (LZS) valde 1. februārī apstiprināja LZS Sporta komisijas sagatavoto lēmumu par vindsērfinga un burāšanas treneru pieņemšanu darbā 2016. gadam.

Šogad tāpat kā pērn darba līgumi tiks slēgti ar trīs burāšanas treneriem un trīs vindsērfinga treneriem.

Vindsērfingā līgumi tiks slēgti ar Ilonu Grīnbergu (Burāšanas klubs 360) (atkārtoti), Arni Kraukli (Latvijas olimpiskā burāšanas skola / Bērnu un jaunatnes sporta skola Rīdzene) (atkārtoti) un Jāni Jēkabsonu (Vindsērfinga klubs Rietumkrasts) (atkārtoti). Trenerus izvirzīja Latvijas Vindsērfinga asociācija, balstoties uz attiecīgā kluba tehniskajiem priekšnosacījumiem un trenera audzēkņu uzrādītajiem rezultātiem 2015. gada sacīkstēs.

Burāšanā līgumi tiks slēgti ar Žaklīnu Litaunieci (Rīgas jahtklubs) (atkārtoti), Ināru Aili (Priedaines jahtklubs) (atkārtoti), Vitu Matīsi (Pilsētas jahtklubs), kuras finansējuma saņemšanai izvirzīja LZS Sporta komisija, balstoties uz jahtkluba trenera audzēkņu sportiskajiem sasniegumiem aizvadītājā gadā. Kā buratajiem.lv pastāstīja LZS ģenerālsekretārs Oskars Krūze, komisija treneres finansējuma saņemšanai izvirzīja, vērtējot audzēkņu uzrādītos rezultātus Latvijas kausā Optimist un / vai Laser klasēs.

Jahtklubu audzēkņu sportisko sasniegumu vērtējumā, kā norādīts LZS Sporta komisijas šā gada 25. janvāra sēdes protokolā, pārliecinoši labākus rezultātus pērn uzrādīja Rīgas un Priedaines jahtkluba audzēkņi.

Trešajā vietā ierindojās jahtklubs Engure, kas arī bija tiesīgs pretendēt uz finansējuma saņemšanu trenera atalgojumam. Tomēr, tā kā šogad jahtklubā nav trenera, kurš varētu pretendēt uz finansējumu, LZS Sporta komisijā, kas šo jautājumu skatīja, tika izteikts piedāvājums piešķirt finansējumu diviem burāšanas treneriem triju vietā. Šo viedokli atbalstīja arī treneres Litauniece un Aile. 

Ierosinājumu tomēr finansēt trīs trenerus, tam izvirzot Matīsi, izteica LZS Sporta komisijas locekļi Jānis Grīslis un Alberts Rozins, jo sistēma ar stratēģisko klašu treneriem pašlaik vēl nestrādājot (*). Komisija, diskutējot par to, pēc kādiem kritērijiem izraudzīties trešo treneri - audzēkņu uzrādītie rezultāti konkrētā klasē (kurā Usmas un Pisētas jahtklubiem bija līdzīgs vērtējums) vai jahtkluba dalībnieku skaits un iegūtās vietas sacensībās neatkarīgi no klases, kā noteicošo izvēlējās jahtkluba klases lielumu jeb dalībnieku skaitu sacensībās. Šajā kategorijā Pilsētas jahtklubam bija pārliecinoši labāks vērtējums.

2016. gadam piešķirtā valsts dotācija LZS treneru atalgojumam ir 32 982 eiro, kas ir par 0.7 % lielāka nekā pērn.

Atšķirībā no iepriekšējā gada, kad finansējums 75 % apmērā tika novirzīts treneru pamatdarba apmaksai, 15% piemaksai par labākajiem rezultātiem pēc reitinga un sacensībām, 10% piemaksu klašu izlases treneriem, šogad LZS valde nolēmusi, ka vindsērfinga treneru fondam un burāšanas treneru fondam līdzekļi novirzāmi vienādās daļās.

Vindsērfinga treneri katrs saņems vienu trešdaļu no piešķirtās summas.

Burāšanā 85% no novirzītās summas trīs vienādās daļās tiks sadalīti starp visām trenerēm attiecīgā jahtkluba audzēkņu trenēšanai. Pārējie 15% vienādās daļās tiks sadalīti starp Litaunieci par Latvijas Optimist klases attīstības pārraudzību un Aili par Laser klases attīstības pārraudzību Latvijā. Šīs treneres būs atbildīgas arī par attiecīgās klases burātāju nogādāšanu un pavadīšanu uz klases izlases sacensībām, tai skaitā, pasaules un / vai Eiropas čempionātiem.

Finansējumu LZS nodarbināto treneru atalgojumam no valsts budžeta līdzekļiem piešķir Latvijas Sporta federāciju padome. Finansējums tiek piešķirts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas ‘Sporta federācijas un sporta pasākumi’ ietvaros.

 

* Viens no valsts piešķirtās dotācijas treneriem sadales modeļiem, kurā finansējums tiek piešķirts izlases trenēšanai, nevis jahtkluba, kuru treneris pārstāv, audzēkņu trenēšanai, kā tas ir, piemēram, šogad. Izanalizējot LZS pieņemtos lēmumus kopš 2012. gada, var domā, ka šī modeļa neiedzīvināšana daļēji skaidrojama ar salīdzinoši vāju stratēģisko burāšanas klašu (Optimist, Laser) līdzšinējo attīstību Latvijā, kā arī vienotu kritēriju, pēc kuriem sadalīt valsts piešķirto finansējumu un kā izvēlēties trenerus, kuriem piešķirt finansējumu, neesamību. Šajā jautājumā LZS vienprātību nespēj rast jau gadiem.  

SEKO MUMS

AKTUĀLĀ LAIKA PROGNOZE